Kariņš: Mērķis ir izkustināt valdību no stabilitātes uz dinamiku

TVNET/LETA
Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 3
Valsts prezidents Egils Levits (no kreisās) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikšanās laikā Rīgas pilī.
Valsts prezidents Egils Levits (no kreisās) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš tikšanās laikā Rīgas pilī. Foto: Paula Čurkste/LETA

Pašreizējās koalīcijas apņemšanās īstenot vairākas reformas nav pietiekami ambiciozas, 7. jūnijā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Pašlaik valdošajā koalīcijā strādā "Jaunā vienotība" (JV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" (AS), taču pēc Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās koalīcijas partijas nespēja vienoties par atbalstu vienam kandidātam, Kariņš ir sācis sarunas par iespējamu koalīcijas paplašināšanu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un "Progresīvajiem", kam NA un AS kategoriski iebilst.

Kariņš atkārtoti pauda nostāju, ka valdības koalīcijas paplašināšana esot nepieciešama, lai varētu straujāk virzīties uz priekšu un veikt reformas.

Premjers atkārtoja piecas jomas, kurās, viņaprāt, būtu straujāk jāvirzās uz priekšu, veicot reformas, tostarp skolu tīklu sakārtošanā, slimnīcu pakalpojumu tīklu un obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanā, darbaspēka jautājumos, valsts kapitālsabiedrību virzīšanā uz biržu un sociālajos jautājumos, proti, nepieciešama Stambulas konvencijas ratifikācija "kā simbolisks, bet dziļi nozīmīgs Saeimas žests" un Satversmes tiesas lēmuma izpilde, kas saistās ar kopdzīves regulējumu.

Valdībā pašreiz skaidra vienošanās esot par diviem no šiem jautājumiem - skolu tīklu un slimnīcu sistēmu, savukārt attiecībā uz atlikušajiem trim jautājumiem trūkstot kāda partnera atbalsta un lēmumi attiecīgi iestrēguši. Kariņa skatījumā, lai šo situāciju pārvarētu, vajadzētu paplašināt koalīciju, lai varētu paveikt pilno programmu, bet partijām nebūtu jāmaina sava politiskā nostāja, tostarp NA nebūtu jāmaina nostāja sociālajos jautājumos, bet AS nebūtu jāmaina nostāja sociālajos jautājumos vai jautājumos, kas skar valsts kapitālsabiedrības.

Ceturtdien, 8.jūnijā, plānota premjera tikšanās ar "Progresīvajiem", bet piektdien, 9.jūnijā - ar ZZS, lai sarunās noskaidrotu, vai partijas būtu sabiedrotie šajos piecos punktos. Savukārt, balstoties uz šonedēļ pārrunāto, nākamnedēļ plānotas sarunas ar šā brīža sabiedrotajiem, lai meklētu iespējas iet koalīcijas paplašināšanās virzienā. Premjers pieļāva, ka šonedēļ plānoto sarunu rezultāti var būt dažādi.

Premjers izteicās, ka ir sadzirdējis pašreizējo partneru pozīciju, ka nevajag plašāku koalīciju, tomēr, "ja mērķis ir noturēties pie varas, tas ir stabili, bet vara varas pēc ir bezjēdzīga". Kariņš uzsvēra, ka vara ir vajadzīga, lai īstenotu konkrētu programmu, un pašreiz valdībai "rokas ir pārāk īsas".

"Mana interese kā valdības vadītājam nav tikai noturēties pie varas, bet īstenot konkrētu programmu," sacīja Kariņš, uzsverot, ka tāpēc tiek iniciētas koalīcijas paplašināšanas sarunas. "Mērķis ir izkustināt valdību no stabilitātes uz dinamiku, piesaistot papildu spēkus," sacīja premjers.

Premjers uzskata, ka šobrīd valdība "visādā veidā" ir stabila - "darbs notiek, ministri sanāk, visi runā viens ar otru, arī otrdienas valdības sēde norisinājās gludi un darbi iet uz priekšu".

Savukārt Levits preses konferencē pauda uzskatu, ka partijai, kurai ir oligarhiskas saites, acīmredzot, domājot ZZS un tās sadarbības partneri Aivaru Lembergu, būt valdības koalīcijā būtu problemātiski. "Pašreizējā koalīcija, ja tā kļūtu dinamiska, būtu labākais variants, bet sarunas notiek, redzēsim rezultātu," sacīja Valsts prezidents.

Facebook LinkedIn Draugiem X
Comments 3

Tēmas

Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais