Vairākas NATO valstis varētu izlemt sūtīt savus kareivjus uz Ukrainu, ja jūlijā Viļņā notiekošajā NATO samitā Ukrainai netiks dotas reālas drošības garantijas, uzskata bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
NATO dalībvalstis varētu sūtīt savus kareivjus uz Ukrainu, uzskata bijušais alianses ģenerālsekretārs (4)
Rasmusens arī brīdina: pat ja daļa NATO valstu Viļņas samitā izšķirtos par drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, citas valstis nepieļautu, ka no samita dienaskārtības tiek izņemts jautājums par Ukrainas dalību NATO kaut kad nākotnē.
Rasmusens šādi komentējis pašreizējā NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga paziņojumu, ka jautājums par drošības garantijām Ukrainai noteikti būs samita dienaskārtībā, tomēr pilna apjoma garantijas, atbilstoši NATO līguma 5.pantam, alianse sniedz tikai pilnvērtīgām tās dalībvalstīm, vēsta Lielbritānijas medijs “The Guardian”.
Rasmusens uzskata, ka gadījumā, ja NATO nespēj vienoties par skaidru plānu Ukrainas jautājumā, pastāv iespēja, ka konkrētus individuālus soļus var spert atsevišķas alianses dalībvalstis.
“Es neizslēgtu iespēju, ka Polija nacionālā līmenī var vēl vairāk iesaistīties [Ukrainas atbalstīšanā], kam varētu sekot arī Baltijas valstis, iespējams, ieskaitot arī karaspēka izvietošanu Ukrainā,” norādīja bijušais NATO ģenerālsekretārs.
Viņš uzskata, ka Ukrainas vēlme iegūt šādu palīdzību būtu pilnīgi likumīga.
Rasmusens uzsver, ka ir svarīgi, ka Ukraina saņem drošības garantijas, kas ietvertu izlūkdienestu informācijas apmaiņu, Ukrainas karaspēka apmācību, paplašinātu munīcijas ražošanu, kā arī apņemšanos piegādāt pietiekami daudz bruņojuma, lai tā var veiksmīgi atvairīt Krievijas agresiju.
Tomēr ar garantijām vien nepietikšot. Atsevišķas valstis varētu atbalstīt drošības garantiju sniegšanu Ukrainai, tādējādi cerot izvairīties no reālām diskusijām par Ukrainas uzņemšanu NATO.
“Ir grupa kareivīgi noskaņotu Centrālās un Austrumeiropas valstu, kas vēlas skaidru ceļu Ukrainai uz iestāšanos NATO,” pavēstīja Rasmusens.
Kā apliecinājusi vēsture, ir bīstami likt Ukrainai ilgstoši gaidīt uz iestāšanos NATO.
Rasmusens arī noraida argumentu, ka Ukrainai nevar piedāvāt NATO kandidātvalsts statusu, kamēr tajā turpinās karš, jo šāda situācija garantētu Krievijai zināmu veto, kas nosaka, ka kara turpināšanās nozīmē Ukrainas neuzņemšanu aliansē.