Pamatojoties uz migrācijas līgumu, Igaunijai ik gadu var nākties uzņemt 79 patvēruma meklētājus (1)

Ceturtdien panāktā vienošanās bija liels solis Eiropas Savienības valstīm ceļā uz galīgo līguma tekstu, par kuru vēl jāvienojas Eiropas Parlamentā.

„Esam atraduši kompromisu, kas nodrošina ātru, godīgu un efektīvu procedūru tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuriem, visticamāk, nebūs nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Vienlaikus nodrošinot, ka šis uzdevums nepārslogo dalībvalstis, kuras atrodas pie ārējām Eiropas Savienības robežām,” sacīja Zviedrijas Migrācijas lietu ministre Marija Malmere Stenergarda.

Tāpēc to cilvēku patvēruma pieteikumu izvērtēšanai, kuri šķērso Eiropas Savienības valstu robežas, būtu jānotiek ātrāk nekā līdz šim.

Tāpat tika panākta vienošanās, ka Eiropas Savienības valstīm obligātās solidaritātes kārtībā jāpārdala 30 000 migrantu, kuri nelegāli šķērsoja Eiropas Savienības ārējo robežu. Neatkarīgi no tā, vai viņi saņem starptautisko aizsardzību vai nē. Igaunijas gadījumā tas nozīmētu uzņemt līdz 79 cilvēkiem gadā. Taču to varētu arī aizstāt ar 20 000 eiro palīdzību kādai migrācijas dēļ grūtībās nonākušai valstij, vai arī ar citu tehnisko atbalstu.

„Mums ir svarīgi, lai gadījumā, ja nākotnē būs lielas migrācijas plūsmas uz Eiropu, Igaunija spētu tā vai citādi palīdzēt. Mums nav pienākuma nekavējoties pārvietot šos bēgļus,” sacīja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēmets.

Polija un Ungārija ceturtdien balsoja pret noslēgto vienošanos, taču, lai pieņemtu lēmumu migrācijas jautājumos, nav nepieciešams valstu vienbalsīgs lēmums. Tagad viņiem ir jāpabeidz sarunas ar Eiropas Parlamentu līdz 2024. gada aprīlim.

„Es nebaidos no sarunām starp Eiropas Padomi un Eiropas Parlamentu. Šī nav pirmā reize, kad mums ir sarunas, kurās padomei un parlamentam ir ļoti atšķirīgas sākumpozīcijas. Esmu piedalījusies ļoti grūtās sarunās un esmu pārliecināta, ka mēs to varēsim izdarīt arī šoreiz,” sacīja Eiropas iekšlietu komisāre Ilva Johansone.