Pagrieziena punkts ⟩ "Tēti, tēti, kāpēc tu ar mani nerunā?" Ilgmāra stāsts. Cietis četrās avārijās, vienā zaudējis tēvu

Projekta ietvaros apskatām dažādus satiksmes dalībniekus. Pirmajā epizodē runājām ar velosipēdistu Dāvi, bet šajā sērijā savu skaudro pieredzi mums stāsta puisis, kuram nav autovadītāja apliecības. Ilgmārs ir cietis četrās avārijās, turklāt divas no tām ir bijušas ļoti smagas. Vienā no tām viņš zaudēja tēvu, bet otrā - bija liecinieks tam, kā labākais draugs triecienā tiek izmests no automašīnas. Bet par visu pēc kārtas...

Tēva nāvi Ilgmārs atceras šādi:

Video: Ilgmāra pieredze

Psiholoģiskais slogs un pasažiera rokasgrāmata

Nav noslēpums, ka pēc ceļu satiksmes negadījumiem ir sarežģīti atgriezties satiksmē. Īpaši būtisku lomu šajā brīdī spēlē psiholoģiskais slogs.

Sazinājāmies ar Drošas braukšanas skolas (DBS) direktoru Jāni Vanku, kurš pastāstīja, ka autovadītāju uzmanību visbiežāk novērš viņš pats.

"Ir vairākas būtiskas lietas, bet galvenā - pats autovadītājs. Piemēram, telefona lietošana pie stūres. Tāpat uzmanību var novērst pasažieri, ja viņi darbojas pa salonu, piemēram, bērni."

Tāpat Vanks min, ka arī pati automašīna var novērst uzmanību - automašīnas kļūst modernākas, pašas sevi tur līnijās. "Cilvēks atslābinās pārāk daudz, uzticas visām elektroniskajām ierīcēm. Brīdī, kad cilvēks ir atslābinājies, viņš bieži vien domā par citām lietām vai pat dara kaut ko citu pie stūres."

Vaicājot par to, kāda ir pasažiera rokasgrāmata, lai netraucētu šoferim, Vanks atbild, ka šajā ziņā ir divi grāvji - pirmkārt, viss ir atkarīgs no paša šofera, otrkārt, pasažierim ir jāprot uzvesties un nenovērst autovadītāja uzmanību.

"Pasažieris, ja, piemēram, ir kaut ko ieraudzījis uz ceļa, nedrīkst paust to ekspresīvi, jo tas var autovadītāju izsist no komforta zonas. Respektīvi, nevajag bļaut vai rādīt kaut ko telefonā, lai nenovērstu uzmanību," norāda Vanks.

"Tajā pašā laikā, ja šoferis pats brauc agresīvi, pasažierim ir jāspēj autovadītājam pateikt - klau, man nepatīk, kā tu brauc, tas ir pārāk bīstami," pauž eksperts.

Vanks skaidro, ka pasažierim vairāk ir jāasistē šoferim, piemēram, ja autovadītājs grib padzerties - jāattaisa pudele. Gadījumos, ja aizmugurē sēž bērni un viņi kaut ko prasa, tad šoferim vispareizāk šādās situācijās būtu apstāties ceļa malā, nevis mēģināt kaut ko izdarīt, kamēr brauc pie stūres.

Vaicājot, kā gan šoferim, gan pasažierim pēc pārdzīvota negadījuma atgriezties satiksmē, Vanks atbild, ka ir jāsaprot, kāda ir bijusi konkrētā situācija un kādas ir konkrētās bailes. Katra situācija ir individuāla, piemēram, kādam var būt bailes no braukšanas pa šoseju vai pa pilsētu, citam atkal diskomfortu rada parkošanās.

Eksperts iesaka, ka vislabāk ir pabraukāt kopā ar profesionālu instruktoru, kurš palīdzēs "visus tarakānus izdzīt ārā". Vanks min, ka šādos gadījumos vairāk ir psiholoģisks darbs, nevis tehnisks.

Par kampaņu

Lai ikkatru sabiedrībā aicinātu atturēt līdzcilvēkus no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā, CSDD sākusi sociālu kampaņu ar atgādinājumu "Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā".

Kampaņas laikā CSDD vērsīs uzmanību uz atbildīgu lēmumu pieņemšanu, lai novērstu situācijas, kurās cilvēki alkohola reibumā cenšas vai realizē nodomu vadīt transportlīdzekli, apdraudot paši sevi, pasažierus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norāda, ka ceļu satiksmē reģistrētais negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji reibumā, pērn sasniedza pēdējo 15 gadu antirekordu.

CSDD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2022. gadā reģistrēti 955 ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens transportlīdzekļa vadītājs bija alkohola reibumā. Tas ir pieaugums par 18% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad tika fiksēti 811 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Tajos aizvadītajā gadā bojā gājuši deviņi cilvēki. Tikmēr ievainoto, tajā skaitā smagi ievainoto, skaits pieauga par 54 personām, līdz 306 cilvēkiem pērn, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2011. gada.

Kampaņā, kuras centrā izvirzīta ceļu satiksmes problēma - transportlīdzekļa vadīšana reibumā -, gan ar reklāmas materiāliem, gan dažādām komunikācijas aktivitātēm iecerēts uzlabot izpratni par apreibinošu vielu ietekmi uz cilvēka organismu, kas kategoriski nav savienojama ar transportlīdzekļa vadīšanu.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Juris Jančevskis uzsver, ka jau vairāk nekā pusgadu ir spēkā grozījumi Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par braukšanu reibumā virs 1,5 promilēm, un šāda sodāmība atstāj smagas sekas cilvēka turpmākajā dzīvē. Ja aplūko statistiku, tad šogad no gada sākuma līdz 14.jūnijam Valsts policija ir fiksējusi jau 1532 dzērājšoferus, no kuriem lielākā daļa ir bijuši vadītāji smagā alkohola reibumā - virs 1,5 promilēm - vai arī autovadītāji alkohola reibumā bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām.

Satiksmes drošības kampaņu "Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā" mērķis ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus izprast bīstamību vadīt transportlīdzekli reibumā un rīkoties atbildīgi. Kampaņu organizē CSDD sadarbībā ar Valsts policiju, "Circle K" un SIA "CityBee Latvija". Kampaņa tiek finansēta no CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem. Kampaņu par 39 900 eiro īsteno SIA "McCann Rīga".

Portāla TVNET vārdā vēlos paust pateicību Ilgmāram par piekrišanu dalīties savā pieredzē, jo tikai kopā mēs varam uzlabot satiksmes drošību Latvijā.

Raksts tapis sadarbībā ar CSDD un Ceļu satiksmes drošības padomi.