Vanks skaidro, ka pasažierim vairāk ir jāasistē šoferim, piemēram, ja autovadītājs grib padzerties - jāattaisa pudele. Gadījumos, ja aizmugurē sēž bērni un viņi kaut ko prasa, tad šoferim vispareizāk šādās situācijās būtu apstāties ceļa malā, nevis mēģināt kaut ko izdarīt, kamēr brauc pie stūres.
Vaicājot, kā gan šoferim, gan pasažierim pēc pārdzīvota negadījuma atgriezties satiksmē, Vanks atbild, ka ir jāsaprot, kāda ir bijusi konkrētā situācija un kādas ir konkrētās bailes. Katra situācija ir individuāla, piemēram, kādam var būt bailes no braukšanas pa šoseju vai pa pilsētu, citam atkal diskomfortu rada parkošanās.
Eksperts iesaka, ka vislabāk ir pabraukāt kopā ar profesionālu instruktoru, kurš palīdzēs "visus tarakānus izdzīt ārā". Vanks min, ka šādos gadījumos vairāk ir psiholoģisks darbs, nevis tehnisks.
Par kampaņu
Lai ikkatru sabiedrībā aicinātu atturēt līdzcilvēkus no transportlīdzekļa vadīšanas alkohola reibumā, CSDD sākusi sociālu kampaņu ar atgādinājumu "Apguldīt vieglāk nekā apbedīt. Neļauj draugam braukt reibumā".
Kampaņas laikā CSDD vērsīs uzmanību uz atbildīgu lēmumu pieņemšanu, lai novērstu situācijas, kurās cilvēki alkohola reibumā cenšas vai realizē nodomu vadīt transportlīdzekli, apdraudot paši sevi, pasažierus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.
CSDD valdes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks norāda, ka ceļu satiksmē reģistrētais negadījumu skaits, kuros ir iesaistīti vadītāji reibumā, pērn sasniedza pēdējo 15 gadu antirekordu.
CSDD apkopotie statistikas dati liecina, ka 2022. gadā reģistrēti 955 ceļu satiksmes negadījumi, kuros vismaz viens transportlīdzekļa vadītājs bija alkohola reibumā. Tas ir pieaugums par 18% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, kad tika fiksēti 811 šādi ceļu satiksmes negadījumi. Tajos aizvadītajā gadā bojā gājuši deviņi cilvēki. Tikmēr ievainoto, tajā skaitā smagi ievainoto, skaits pieauga par 54 personām, līdz 306 cilvēkiem pērn, kas ir sliktākais rādītājs kopš 2011. gada.