Personāls un brīvprātīgie pacientus, kuri var pārvietoties, aiz rokas izved laukā vai izstumj invalīdu ratiņos, palātās tiek atvērti logi, lai arī tie, kuri nevar piecelties, dzird… un koncerts var sākties! Daži pie sevis klusiņām dungo zināmas melodijas, daži dzied un arī šūpojas līdzi ritmam. “Kā gribētos vēl reizi uzdejot!” saka kāda kundze, un mēs to darām! Kamēr vēl varam – dejojam!
Dejot var arī sēžot ratiņkrēslā. Kā vīri atplaukst smaidā, kad viņus uzlūdz uz deju, bet kāds no saviļņojuma slauka asaras, jo kopš jaunības zināmās dziesmas atgādina reiz piedzīvoto, bet atmiņas, lai arī skaistas, ne vienmēr ir vieglas.
"Dejas ar vīriešiem, kuri ir zaudējuši pārvietošanās funkcijas- tas ir īstais tango, tas ir dvēseles tango... Kad no viņa acu skatiena nolasi visu, kas ar to vīrieti kādreiz ir noticis... Viņš dejo ar acīm, tas ir kaut kas tik fantastisks! Esmu svētīta, ka varu ko tādu izbaudīt. Paldies Dievam par šo dienu, par šo iespēju," ar pateicību saka Ilze Neimane-Nešpora, Hospiss LV valdes locekle un aktīvākā dancinātāja.
Klausoties dziesmās, pacienti tiek cienāti ar gardām uzkodām kā smalkā banketā, par kurām dzirdam: "nekad mūžā neesmu ēdusi tik garšīgas maizītes!" Un kas gan tie par svētkiem bez šampanieša?! Uzsaucam tostu par dzīvi un dzīvajiem un saskandinām glāzi bezalkoholiskā šampanieša "Mežezers”. Jo svētkus ir pelnījuši visi. Un šī svētku sajūta cilvēkos dzīvo vēl ilgi.
"Tik labi ir radīt mirkli, kurš piepilda pat viscietāko dvēseli, kas vieno, atbalsta un mīl, kaut tikai šajā minūtē, šajā sprīdī," atzīst brīvprātīgā Lienīte Ansone.
Hospiss LV labdarības projekta "Svētku galds" koncerts tapa ar "H2O Banketi", "Livonia Cēsis", Rimi, “Rāmkalni” un ziedotāju atbalstu.
