Latviešu valoda nosaka mūsu patību un Latvija kā nacionāla valsts var pastāvēt vienīgi latviešu valodā, vēstīja Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits šodien savas prezidentūras noslēdzošajā darbadienā apmeklēja LNB, kur 2019.gadā notika viņa inaugurācija, un nodeva LNB direktoram Andrim Vilkam vēstījumu nākotnei "Par latviešu valodu".
Valsts prezidents uzsvēra, ka latviešu valoda ir "mūsu mātes valoda, mūsu sirds un prāts valoda". Levits norādīja, ka valoda nosaka mūsu patību un ietekmē mūsu pasaules redzējumu.
"Vārdu latviešu valodā paaudzēs izauklēja dainas un dziesmas. Drukātais vārds saliedēja latviski runājošo telpu. Latviešu valodas emancipācija 19.gadsimtā radīja nacionālo kultūru. Latviski tika formulēta latviešu intereses pārstāvošā politiskā doma," pauda Levits.
"Latviski runātais un drukātais vārds vienoja mūs nācijā un valstī. Latvijas valsts robežas tika nospraustas, aptverot latviski runājošos novadus. Latvijas valsts tika dibināta, lai būtu mājvieta latviešu tautai un latviešu valodai," uzsvēra prezidents.
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvijas demokrātija 21.gadsimtā pastāv latviešu valodā, kas ir visai sabiedrībai kopējā valsts valoda. Tā ir arī demokrātiskās līdzdalības valoda. Tāpat prezidents norādīja, ka valoda ir sarunāšanās un jaunrades, ideju laikus. Latviešu valodā mēs izsakām un aprakstām īstenību. Pastāvīgi modernizējot latviešu valodu kā kultūras, izglītības un zinātnes valodu, kā digitālās pasaules pilntiesīgu daļu.
"Satversme mums uzliek par pienākumu gādāt, lai latviešu valoda pastāv cauri gadsimtiem. Pienākumu gan šodienas, gan nākotnes paaudzēm. Tā ir un paliek katra latvieša, Latvijas pilsoņa atbildība. [..] Latviešu valoda iemieso mūsu valstsgribu, mūsu valstiskuma varu. Nākotnes Latvija pastāvēs kā latviska Latvija. Šis mērķis ir mūžīgs un negrozāms," pauda prezidents.