Kas gan ir dārzs bez dzīvžoga? Gluži kā mākslas darbs bez glauna rāmīša! Dzīvžogu burvība slēpjas ne tikai tā glītajā izskatā un tava dārza privātuma sajūtās, bet tas, kā izrādās, aizsargā tavu dārzu no putekļiem, trokšņiem un dod patvērumu putniem. Galu galā tas ir žogs bez skrūvēm un naglām! Lūk, neliels ceļvedis, kā iekopt savā dārza ainavā dzīvžogu - kā izvēlēties, pareizi to stādīt un kā kopt. Par to visu jautājām dārzniecei Ilzei Dauginai.
Kāda veida dzīvžogs ir piemērots manam dārzam?
Dzīvžogus visbiežāk cilvēki izvēlas veidot no skuju kokiem un no lapu kokiem vai krūmiem, bet ne visi dzīvžogi ir piemēroti atšķirīgajiem dārza tipiem, tāpēc, pirms stādāt dzīvžogu, svarīgi ir saprast:
Piemēram, ja zini, ka vēlies viegli kopjamu, izvēlies mūžzaļos augus vai skujeņus, kas prasīs mazāku kopšanu nekā lapu dzīvžogi un aukstajā sezonā (rudens, ziema) neatvadīsies no sava krāšņuma - zaļajām skujām.
"Jāparedz, vai dzīvžogs būs brīvi augošs, vai tomēr vēlēsies skaistu formu, kas nozīmē formēšanu un cirpšanu," stāsta Ilze Daugina.
Brīvi augoši dzīvžogi
| Teritorija | Aizņem daudz vietas. Piemērota plaša lauku vide. |
| Kopšana | Viegla, bet jāizvēlas augi, kas "tur" savu formu paši un neprasa regulāru cirpšanu. Veic tikai sanitāro cirpšanu. |
| Lapukoku | Ceriņš, irbeņlapu fizokarps, Tunberga bārbeles, forsītijas, vilkābeles, zelta jāņogas, spirejas, veigelas, parastās irbenes šķirnes, filadelfi, mahonija u.c. |
| Skujukoku | Rietumu tūjas 'Smaragd' un citas kolonveida, parasto kadiķu šķirnes, kalnu priedes. |
| Plusi | Ziedi. Tie, kas zied uz iepriekšējā gada dzinumiem un netiek cirpti, priecēs katru gadu. |
Formējamie dzīvžogi
| Teritorija | Neaizņem daudz vietas. Piemērota pilsētvide. |
| Kopšana | Prasa ikgadēju cirpšanu. |
| Lapukoku | Formēt var ļoti daudzus lapu kokaugus, gan liela izmēra kokus, gan krūmus. Liepas, skābardis, grimoņi, bārbeles, ligustri, Alpu vērene, spožā klintene, Japānas spirejas, irbeņlapu fizokarps u.c. |
| Skujukoku | Rietumu tūjas (populārākā būs 'Brabant'), Kanādas, parastās un asās egles, kā arī kalnu priedes, bukši, īves. u.c. Zemiem formējamiem dzīvžogiem derēs spožā klintene, Tunberga bārbeles šķ., Japānas spirejas šķ., bukši u.c. |
| Plusi | Akurātais izskats rada sakoptu ainavu |
Ja vēlies augstu dzīvžogu, vislabāk ir izvēlēties tūjas, ērkšķu plūmes, lazdas, ceriņus, bet, ja tieši pretēji - zemu dzīvžogu (dobes apmali), izvēlies brūklenājus, pacipreses, bukšus.
Ja tev būtisks ir ātri augošs dzīvžogs, labākais būs lapu koku vai krūmu.
Tikmēr rododendri vai hortenzijas varētu būt pareizā izvēle, ja vēlaties krāšņu dzīvžogu, bet arī nebaidāties no papildu darba.
"Kad esat ar sevi vienojušies, kāds īsti būs jūsu dārza vai teritorijas dzīvžogs, varam doties to iegādāties. Noteikti nepieciešama ir vizuāla novērtēšana pie auga iegādes, lai ir veselīgs stāds ar labu zarojumu. Lai redzam veselas saknes - kārtīgs un stiprs sakņu kamols. Vienmēr noderīgi ir konsultēties," iesaka dārzniece.
Īstais laiks un veids dzīvžoga stādīšanai
Starp citu, dzīvžoga stādīšana ir vienkāršāk nekā šķiet! Bet, lai palīdzētu tam veselīgi augt, tas jāstāda īstajā gadalaikā. Pārsvarā vislabvēlīgākie ir pavasara laika apstākļi vai pats rudens sākums. Pavasarī jāstāda dzīvžogi, kas ir jutīgāki pret salu, - tas ļaus izaugt līdz ziemai un pārdzīvot aukstumu.
"Dzīvžogam visērtākā ir stādīšana tranšejā. Atkarībā no stādmateriāla izmēra (auga un auga sakņu kamola izmēra) izraktā tranšejā izkārto augus pareizā attālumā un aizber tranšeju ar piemērotu augsni. Tranšejas ieteicamais izmērs ir vismaz 50x50 cm un lielāks, bet tāpat pēc nepieciešamības," par stādīšanu konsultē Ilze Daugina.
Lai dzīvžogs būtu pēc iespējas biezāks un blīvāks, jāzina katra auga stāda vēlamais stādīšanas attālums. Dažus augus var stādīt trīs līdz četrus augus uz vienu metru, taču citus (piemēram, tūjas, lielie rododendri) jāstāda lielākā attālumā no 70 cm līdz pat metram un vairāk.
"Nedrīkst iestādīt par dziļu, jo tad augi nīkuļos un neaugs," par stādīšanu konsultē Ilze Daugina. "Sākumā 2/3 saknes pārklāj ar augsni un tad kārtīgi aplaista. Pēc tam pievieno atlikušo augsni un uzmanīgi to izlīdzina, lai zeme ir labi "noenkurota". Protams, arī tad kārtīgi salaista."
Kad, kā un cik bieži jālaista dzīvžogs?
Tikko iestādītu dzīvžogu, ja ir vēl karsts laiks - laistām katru dienu! Vēlāk varam ik pēc divām un tad var pagarināt laiku starp laistīšanām - ik pēc četrām. Dzīvžogiem, kuri aug jau vairākus gadus, tik regulāra laistīšana nav nepieciešama to dziļo sakņu dēļ, un tos jālaista tikai īpaši karstos un sausos laika apstākļos.
"Īpaša uzmanība jāpievērš pirmās divas sezonas, tūjām tas ir ļoti svarīgi, jo mitrumam ir jābūt pietiekamam visā sakņu zonā. Ir jāzina, cik daudz litru ūdens iztek noteiktā laikā, lai pareizi aprēķinātu nepieciešamo ūdens daudzumu vienam augam. Tūjai pēc iestādīšanas katru otro dienu ir nepieciešami ap 5 - 20 l ūdens, atkarībā no auga izmēra," formulu stāsta dārzniece.
Kad vislabāk laistīt? Laistīt dzīvžogu vislabāk iesaka agri no rīta, kad augsne ir vēsāka, jo tad ūdens neiztvaikos un sasniegs saknes dziļāk.
"Visērtākā būs pilienveida laistīšanas sistēma. Laistot virziet ūdens strūklu tieši uz augsni. Augs pēc tam paņems no zemes to, kas tam nepieciešams," iesaka eksperte.
Viss par mēslošanu
Mēslošana būs atkarīga no izvēlētā augu veida. "Noteikti būtu jāmēslo vismaz pavasarī un rudenī ar sezonai un augiem piemērotu mēslojumu. Bet jāzina katra auga vajadzība pēc barības vielām, vienam pietiks ar pabarošanu pavasarī un rudenī, citam būs nepieciešama papildu mēslošana sezonas laikā," uzsver raksta eksperte.
Kā mēslot? Šobrīd ir pieejami daudzi un dažādi kompleksie minerālmēslojumi, jāievēro tikai mēslošanas norma un reizes sezonā. Dārzniece atzīst, ka šis ir labākais variants, ja augam nav nepieciešama kāda ļoti īpaša augsne - piemēram, kā rododendriem, īpaši skāba.
"Augiem, kas prasīgi pret noteiktu augsnes pH līmeni, vajadzētu pārbaudīt esošās augsnes skābuma un sārmainuma līmeni. To var izdarīt pats ar dārza preču veikalos nopērkamo indikatoršķīdumu. PH līmenis ir svarīgs augu spējai uzņemt nepieciešamās barības vielas," stāsta dārzniece.
PH 7 skaitās neitrāla augsne. Virs pH 7 ir sārmaina augsne, zem pH 7 ir skāba augsne.
Kopšana - seko līdzi auga veselībai!
Dzīvžogs ir nedaudz līdzīgs cilvēka matiem: lai tie augtu un izskatītos labi, ik pa laikam jāapgriež.
Lapu dzīvžogi ir frizējami gan pavasarī, gan vasarā un agrā rudenī, no jūlija līdz septembrim.
Skujkoku dzīvžogus, piemēram, tūjas, egles, īves, apgriež rudenī, kad tās vairs neaug tik intensīvi.
Atkarībā no dzīvžoga stāvokļa un vecuma, tas var būt arī jautājums par vienkāršu kopšanu vai veidošanu, vai mērenu vai radikālu atzarošanu.
"Brīvi augošiem veic sanitāro cirpšanu, izgriež nokaltušus vai aizlūzušus zarus. Formētiem ir nepieciešama regulāra cirpšana, atkarībā no auga, vismaz reizi sezonā. Augus neformē ļoti karstā laikā, arī ne lietainā. Ja jācērp vasaras vidū, tad izvēlas kādu vēsāku apmākušās dienas vakaru," par dzīvžogu apcirpšanu stāsta dārza eksperte.
Kādi būtu iesakāmākie instrumenti augu griešanai? Asas rokas šķēres vai akumulatora dzīvžoga šķēres ir biežāk lietotie instrumenti. Galvenais zināt pareizo griešanas leņķi, to darot nesteigties un ik pa laikam atkāpties, lai novērtētu cirpšanas rezultātu. Ja neuzticies acumēram, var novilkt auklu kā viena augstuma mēru," iesaka dārzniece.
Ja ir pareizi izvēlēti dzīvžoga augi, sagatavota pareizi augsne un dzīvžogs tiek pareizi kopts (laistīts, mēslots, apgriezts, sekots līdzi kaitēkļiem un slimībām), tad rezultāts jūs noteikti priecēs un apmierinās!
Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši".
