Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir sagatavojusi un nodevusi apspriešanai sociālajiem partneriem informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai", kas paredz skolu tīkla optimizāciju. Piedāvājums varētu tikt publiskots nedēļas beigās.
Kā aģentūru LETA informēja ministrija, informatīvajā ziņojumā, kuru maija beigās valdība uzdeva pabeigt līdz šī gada 15.augustam, kā galvenie principi iekļauti izglītības kvalitātes celšana, adekvāts finansējums un optimāls skolu izvietojums. Dokumentā aprakstītas gan galvenās izglītības jomā risināmās problēmas, tām atbilstoši sasniedzamie rezultāti, kā arī no tiem izrietoši IZM prioritārie darbi.
Pēc izglītības ministres Andas Čakšas (JV) vārdiem, "skolu reforma nav pašmērķis, bet nepieciešamība, lai nodrošinātu izglītības kvalitātes izrāvienu, vienlaikus ņemot vērā pieejamo pedagogu skaitu un valsts budžeta finansiālās iespējas".
Galvenie jautājumi, ko ministrija iecerējusi risināt ar plānoto reformu, ir vāji eksāmenu rezultāti un zema lasītprasme, atšķirīgais sniegums skolu griezumā, kā arī hronisks pedagogu trūkums un pedagogu pārslodze. IZM cer, ka ar plānoto reformu tiks risināts jautājums saistībā ar "sarežģīto un sadrumstaloto" pedagogu darba samaksas aprēķināšanas mehānismu, kā arī "ļoti izteiktām disproporcijām" pedagogu darba slodzēs.
Jau ziņots, ka IZM maijā publiskotajos priekšlikumos rosināja valstij pārņemt skolu kartēšanas funkcijas, lai centralizēti pieņemtu lēmumus par skolu izvietojumu 7.- 12.klašu posmā pašvaldībās. Pašlaik pašvaldības ir atbildīgas par visu skolu tīklu, savukārt pedagogu atalgojumu pamatā piešķir valsts.
Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.
IZM lēš, ka, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap simts skolas. Savukārt uz 20 izglītības iestādēm attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ izstrādātie kritēriji neattiektos.
Uz IZM izstrādātajiem kritērijiem tikšot balstīts finansēšanas modelis, kas saistīts ar programmu finansējumu, pie kura izstrādes šobrīd strādā ministrija.
IZM piedāvātajiem kritērijiem maijā valdības sēdē kritiku izteica Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komisijas priekšsēdētāja, Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnece sociālo lietu, veselības aizsardzības, kultūras, izglītības un sporta jautājumos Rita Vectirāne (ZZS), atzīmējot, ka neesot saprotams, ko nozīmē IZM uzstādītais mērķis "kvalitatīva izglītība par saprātīgu samaksu". IZM vīzijā neesot skaidrs, kāpēc tiek sadalīts pamatskolas posms, jo Latvijā esot noteikta obligāta pamatizglītība jeb 1.-9.klašu posms.
Kā ziņots, IZM jau ilgstoši cenšas panākt skolu ar mazāku skolēnu skaitu reorganizāciju, jo saskata iespējas šādi ietaupīt budžeta līdzekļus, kurus varētu novirzīt skolotāju algu celšanai. Šādi plāni allaž ir sastapušies ar pašvaldību pretestību, kas savukārt argumentē, ka skolu slēgšana nozīmējot apdzīvoto vietu izmiršanu reģionos.
