Laistīšana ir svarīgs faktors, kas ļoti būtiski ietekmē dārza ražu. Nepareizs laistīšanas biežums, laiks, ūdens daudzums un pat temperatūra - tas viss var negatīvi ietekmēt augu labsajūtu. Lai palīdzētu novērst laistīšanas kļūdu graujošo ietekmi uz ražu, sadarbībā ar būvniecības namu “Kurši” stāstīsim par to, kā no tām izvairīties.
Vislabākais laiks dārza laistīšanai ir rīta stundās, un īpaši svarīgi to ir ievērot vēsās vasaras dienās, kad saule paslēpusies aiz mākoņiem. Kādēļ tā? Jo daudzi augi var ciest no slimībām, kuru attīstību veicinoši faktori ir mitrums un vēsums. Vasaras naktis mūsu platuma grādos ir vēsas, tādēļ, laistot dārzu no rīta, augsnes virskārtai dienas laikā būs gana daudz laika izžūt un ievērojami samazināsies augu slimību attīstības risks. Turklāt rīta laistīšana ļaus augiem labāk pārdzīvot dienas karstumu.
Dienas vidū dārzu laistīt nav ieteicams, jo saule jau ir paspējusi uzkarsēt augsni.
Saskaroties ar to, vēsais ūdens izraisa strauju temperatūras pazemināšanos, radot augiem stresu, kā ietekmē tie var novīst vai pat izdegt, jo spožajos saules staros ūdens pilieni kā miniatūras lēcas dedzinās augu lapas un ziedus.
Arī vakarā īsti nav vēlams laistīt augus, jo uz nakti gaisa temperatūra pazeminās, salietā augsne nepaspēj apžūt un mitrums kombinācijā ar vēsumu var veicināt dažādu augu sēnīšu slimību uzliesmojumu. Vakara laistīšana ir pieļaujama vienīgi karstās vasaras dienās, bet ar nosacījumu, ka laistīšana tiek veikta savlaicīgi, lai augsne līdz krēslai paspētu nožūt.
Svarīgi ir dārzu laistīt regulāri un savlaicīgi. Laistīšanas biežums ir atkarīgs no klimata, laikapstākļiem, konkrētās kultūras un dārza augsnes īpašībām, tomēr vispārinot –
labāk laistīt reti, bet bagātīgi nekā bieži, bet ar nelielu ūdens daudzumu, jo šādā gadījumā ūdens samitrinās tikai augsnes virskārtu, nemaz nenonākot līdz augu saknēm.
Zemē iestādītos stādiņus iesākumā aprasina katru dienu, pēc iesakņošanās samazinot laistīšanas biežumu līdz vienai reizei 2-3 dienās; augi podos vai siltumnīcās izžūst ātrāk nekā zemē stādīti augi, tādēļ tos ieteicams laistīt katru dienu vai – ja vasara padevusies īpaši karsta – pat divas reizes dienā.
Dažādām dārza kultūrām ir atšķirīgas laistīšanas prasības. Tā, piemēram, kāposti, salāti, redīsi, gurķi, spināti un selerijas ūdeni “izdzer” ļoti ātri; tiem ir nepieciešama bieža laistīšana ar salīdzinoši mazāku ūdens daudzumu.
Tomātiem, burkāniem un ķirbjiem ir attīstīta sakņu sistēma – tie spēj “atrast” mitrumu līdz pat 80 cm dziļumā, tādēļ ūdens patēriņa ziņā ir ekonomiski un nepieprasa biežu laistīšanu. Te gan jāņem vērā: ja šie augi tiek audzēti podos vai augstajās kastēs, tad tos būs nepieciešams laistīt biežāk nekā “savvaļā” augošos.
Lai gan sīpoliem un ķiplokiem nav viegli mitrumu iegūt no augsnes, tie ir visai “ekonomiski” ūdens patēriņā, tādēļ tos nepieciešams laistīt vien līdz brīdim, kad augi kārtīgi iesakņojas un sāk dzīt asnus.
Laistīšanas biežums un intensitāte ir atkarīga arī no augu augšanas perioda un augsnes sastāva. Ja līdz ziedēšanai katram tomāta un paprikas stādam nepieciešami aptuveni 0,5 litri ūdens laistīšanas reizē, tad ziedēšanas periodā jau 0,7 litri, bet pieaugušiem augiem vismaz 1 litrs ūdens. Gurķi ir vēl lielāki mitrummīļi - tiem ir nepieciešami 0,7 litri jau pirms ziedēšanas sākuma, augļu veidošanās fāzē - 1 litrs, un pēc tam vismaz 1,5 litri uz vienu augu.
Tā kā augiem ir nepieciešams skābeklis, pirms laistīšanas zeme ap augiem regulāri jāuzirdina, lai novērstu augsnes garozas veidošanos, kas mazina skābekļa un mitruma caurlaidību.
Nebūtu ieteicams laistīt augus ar aukstu ūdeni, jo temperatūras stresa ietekmē tie var kļūt uzņēmīgi pret dažādām slimībām. Pārāk auksts vai pārāk silts ūdens slikti ietekmē augu sakņu sistēmas uzsūktspēju un augsnes mikroorganismu aktivitāti. Tiesa gan, ir arī pāris izņēmumi - auksts ūdens neskādēs kāpostiem, ķiplokiem un sīpoliem, jo tās ir aukstumizturīgas kultūras.
Optimālā ūdens temperatūra dārza laistīšanai ir aptuveni 15-25 °C robežās.
To var panākt, vakarā no sūkņa vai akas piepildot lielu tvertni ar ūdeni un pirms laistīšanas ļaujot tam pa nakti nostāvēties vai, atkarībā no gaisa temperatūras, - sasilt pa dienu.
Augus ļoti labvēlīgi ietekmē laistīšana ar lietus ūdeni.
Ierīkojot notekas sistēmu un uzkrājot lietus ūdeni mucā vai citā piemērotā tvertnē, tas būs ne vien augiem tīkamā temperatūrā, bet arī “mīksts” (lietus ūdens nesatur nekādus piejaukumus, piemēram, dzelzi un sāļus), turklāt – kas nav mazsvarīgi – šis ir videi draudzīgs laistīšanas veids. Metodes vienīgais mīnuss ir tāds, ka nav iespējams paredzēt laikapstākļus un to, cik ilgā laikā tvertne varētu piepildīties ar ūdeni.
Laistīšanas veids jāizvēlas, ņemot vērā augu daudzumu, veidu, platību, veidu, to prasības un savas iespējas. Lejkanna ir vienkāršākais palīgs šajā svarīgajā darbā, tomēr jāņem vērā, ka ar lejkannu var saliet vien augus uz balkona, istabas augus, nelielu siltumnīcu, bet ne lielu piemājas dārzu vai mauriņu. Otrs populārākais “ierocis” ir šļūtene - salīdzinot ar lejkannu, šī metode ir daudz ātrāka un efektīvāka.
Arvien lielāku popularitāti iemanto automātiskie laistītāji, statiskie laistītāji un laistītāji, kas ūdens spiediena rezultātā rotē ap savu asi, aplaistot konkrētu dārza laukumu.
Katru no šiem rīkiem ar īpašiem uzgaļiem var pievienot dārza ūdens krānam, savienojot ar šļūteni, turklāt tos var pēc nepieciešamības ik pa laikam pārvietot uz citu vietu, aplaistot lielāku platību. Visi augšminētie laistīšanas risinājumi ievērojami atvieglo šo nodarbi, ietaupa ūdens patēriņu un arī laiku, jo tiem nav jāstāv blakus.
Pārāk bieža laistīšana. Ne velti mēdz teikt – kas par daudz, tas par skādi. Dārzu laistot pārāk bieži, augu saknes var sākt pūt. Turklāt liekais mitrums var pārmērīgi sablīvēt augsni un veicināt sēnīšu slimību attīstību.
Nepietiekama laistīšana. Otra galējība ir pārāk reta laistīšana, kas ir īpaši postoša, ja dārza augsne ir nabadzīga vai pārlieku smaga un ūdensnecaurlaidīga. Nepietiekama mitruma rezultātā augi cieš no dehidratācijas, nīkuļo vai nokalst.
Nevienmērīga laistīšana. Augus nedrīkst iekaltēt un pēc tam pārliet. Šādi rīkojoties, ūdens nespēj iesūkties augsnē, izskalojas barības vielas, ūdens lieki sastāvas, veicinot slimību rašanos.
Nepareizs laistīšanas laiks. Laistīt dārzu saulainākajā diennakts laikā ir ļoti slikta doma, jo, pirmkārt, lielākā daļa ūdens iztvaikos, un augi nesaņems nekādu labumu no mitruma, otrkārt, augi var apdegt. Nav ieteicams laistīt arī ļoti vējainā laikā, jo vējš ūdens piles aizpūtīs pa gaisu un augs nespēs uzņemt nepieciešamo mitruma daudzumu.
Laistīt lapas, nevis saknes. Laistot augus, ūdenim vajadzētu nonākt pie saknēm, nevis nokļūt uz lapām. Ūdens uz lapām var izraisīt augu apdegumus un veicināt sēnīšu slimību attīstību.
Pārāk mazs ūdens daudzums. Daudzi cilvēki laistīšanai izmanto pārāk maz ūdens, tādējādi nespējot nodrošināt augu optimālam komfortam atbilstošu mitruma līmeni augsnē.
Neizmantot mulču. Mulča var būt lielisks palīgs, lai novērstu ūdens iztvaikošanu un saglabātu augsnes mitrumu, samazinot nepieciešamību pēc biežākas laistīšanas.
Nepareiza laistīšanas tehnika. Vienā piegājienā strauji uzgāžot augiem lielu daudzumu ūdens no |spaiņa, lejkannas vai šļūtenes, tu riskē sabojāt augus: nolauzt ziedus, izskalot saknes vai – audzēšanas sākumposmā - aizskalot sēklas. Lai novērstu šo problēmu, laistīšanai būtu ieteicams izmantot piemērotu aprīkojumu – lejkannu vai šļūteni ar attiecīgu uzgali. Bet vēl ērtāk šo darbu būs paveikt, ierīkojot dārzā laistīšanas sistēmu.
Ņemot vērā šos vienkāršos laistīšanas padomus, dārzs jūs priecēs un raža noteikti neliks vilties!
Raksts tapis sadarbībā ar būvmateriālu veikalu "Kurši".
