Raksta turpinājums
Salīdzinot ar citām tā laika civilizācijām, Senajā Ēģiptē sieviešu tiesību un iespēju līmenis bija daudz augstāks, kamēr citās kultūrās sievietes dzīve bieži aprobežojās ar ģimenes pavarda turētājas un mātes lomu.
Salīdzinot ar citām tā laika civilizācijām, Senajā Ēģiptē sieviešu tiesību un iespēju līmenis bija daudz augstāks, kamēr citās kultūrās sievietes dzīve bieži aprobežojās ar ģimenes pavarda turētājas un mātes lomām, vēsta kanāls “National Geographic”.
Lai gan var šķist, ka feminisms ir mūsdienu izgudrojums, Senajā Ēģiptē sievietes baudīja tam laikam lielu juridisku un finansiālu neatkarību. Viņi varēja pirkt un pārdot īpašumu, darboties tiesu žūrijā, sagatavot testamentus un pat slēgt juridiskus līgumus. Ēģiptes sievietes parasti nestrādāja ārpus mājas, bet tās, kuras strādāja, darot tādu pašu darbu kā vīrieši, saņēma vienlīdzīgu atalgojumu kā stiprā dzimuma pārstāvji.
Sievietēm, kuras nāca no augstākajām sociālajām klasēm, bija vēl vairāk iespēju, dažas no viņām kļuva par Ēģiptes valdniecēm. Lai gan plašāk pazīstamas ir divas Senās Ēģiptes valdnieces – Nefertiti un Kleopatra –, pie varas ir bijušas arī citas izcilas sievietes – Hatšepsuta un Nefertari. Visām četrām bija kopīga iezīme – viņas bija stipras un varaskāras, un katrai bija savs veids, kā panākt sev vēlamo.
Kanāls “National Geographic” aicina iepazīties ar Senās Ēģiptes ierindas un dižciltīgo sieviešu dzīvi, par ko vēsta arī raidījums "Ēģiptes zudušie dārgumi: četru karalieņu dārgumu lādes".
Pirmslaulību līgumi un šķiršanās
Senajā Ēģiptē sievietēm bija tiesības brīvi izvēlēties savu partneri un precēties, noslēgt detalizētus pirmslaulību līgumus, lai aizsargātu sevi un bērnus, kā arī šķirties pat bez jebkāda nopietna iemesla.
Jāpiebilst, ka Senajā Ēģiptē jēdziens “laulība” ļoti atšķīrās no mūsdienu priekšstatiem par to. Laulība Ēģiptē nebija saistīta ar reliģiju, un, lai to noslēgtu, nevajadzēja veikt nekādu īpašu ceremoniju, kurā būtu iesaistīts priesteris. Tā bija vienkārši sociāla paraža, pat līgums, kuram bija nepieciešama abpusēja partneru vienošanās.
Ir zināms, ka ēģiptiešu pāri pirms precībām slēdza pirmslaulību līgumus. Tajos bija uzskaitīti visi īpašumi un bagātība, ko sieviete bija ienesusi laulībā, un tika garantēts, ka šķiršanās gadījumā viņai ir tiesības uz saviem īpašumiem, kā arī uz trešdaļu no vīra īpašumiem.
Sievietes arī varēja saņemt mantojumu un novēlēt savus īpašumus jebkuram, ne tikai vīriešu kārtas radiniekiem.
Dzimumu līdztiesības pirmsākumi
Atšķirībā no Senās Ēģiptes Senajā Grieķijā sieviešu sociālais statuss bija līdzīgs tam, kāds tas tagad ir konservatīvākajās musulmaņu valstīs, jo grieķu sievietēm parasti nebija atļauts nedz pastāvīgi pelnīt iztiku, nedz pārvaldīt īpašumu vai nodarboties ar uzņēmējdarbību.
Izņēmums bija senās Spartas iedzīvotājas, kuram varēja piederēt īpašums, viņām bija iespēja iegūt izglītību un, atšķirībā no savām tautietēm Atēnās, viņas varēja vingrot ārpus telpām un ģērbties kā tīk.
Tomēr salīdzinājumā ar Senās Ēģiptes daiļā dzimuma pārstāvēm spartietes nebija tik brīvas. Senās Ēģiptes sievietēm jau pirms daudziem gadu tūkstošiem, pirms mūsu ēras, bija līdzvērtīgas tiesības ar vīriešiem, ko savukārt "attīstītās civilizācijas un demokrātijas” panāca vien 20. gadsimtā.
Stikla griesti arī senajā pasaulē
Grieķu sievietes nevarēja strādāt pat medicīnā, tikmēr Senajā Ēģiptē sievietes ārstes tika augstu vērtētas. Kapeņu arheoloģiskajos izrakumos Gīzā tika atrasts piemineklis Pešetai. Viņa dzīvojusi 2500. gadā pirms mūsu ēras, laikā, kad būvētas piramīdas, viņai bijuši dažādi tituli, tostarp arī "Ārstu uzraudze”. Zinātnieki lēš, ka viņa, iespējams, ir pasaulē agrākā zināmā sieviešu ārste.
Tiesa, atsevišķos avotos kā pirmā ārste minēta arī Merita-Ptā (tulkojumā viņas vārds nozīmē "Dieva Ptā mīļotā), kas it kā dzīvojusi 2700. gados pirms mūsu ēras.
Tāpat sievietes Senajā Ēģiptē varēja būt uzņēmējas, piemēram, pārvaldīt lauku saimniecību vai pārdot preces Nīlas krastā.
Sievietes no turīgām ģimenēm, kas varēja atļauties nolīgt auklītes bērnu pieskatīšanai, bieži nodarbojās ar aromātu vai smaržu radīšanu, kā arī strādāja tiesās un tempļos, piemēram, bija akrobātes, dejotājas, dziedātājas un mūziķes, kas tolaik tika uzskatīts par augstākās klases sieviešu cienījamu nodarbi.
Tomēr Senās Ēģiptes sievietes varēja saskarties ar tā saucamajiem “stikla griestiem”. Proti, lai gan viņas varēja strādāt jebkurā profesijā, labākos amatus tomēr ieņēma vīrieši. Piemēram, tikai niecīga daļa rakstu mācītāju un priesteru, kas bija divas no viscienījamākajām profesijām Senajā Ēģiptē, bija sievietes.
Arī par faraonu, kurš tika uzskatīts par teju dievišķu radību, sievietes lielākoties nevarēja kļūt, taču bija arī vairāki izcili izņēmumi un sievietes-valdnieces – Hatšepsuta, Nefertiti, Nefertari un Kleopatra.
Raksta turpinājums