Vētras laikā Dobeles dārzkopības institūtā izgāztas apmēram 50 ābeles, no kurām lielākā daļa koku ir jaunās ābeles, vēstija institūta darbiniece Ilze Grāvīte.
Pašlaik āboli vēl nav nogatavojušies, līdz ar to skrupulozajā selekcijas uzskaitē, kur augļi tiek skaitīti, svērti un vērtēti arī pēc garšas, rezultāts no šiem kokiem gūstams tikai "modelējams", pauda Grāvīte.
Vēl nav apkopoti postījumi kokaudzētavā.
"Ja koks ir arī dārzā, tad mēs varam paņemt no dārza un pārpotēt, jo šobrīd ir acošanas laiks," skaidroja Grāvīte.
Grāvīte klāstīja, ka no selekcijas darba sākuma līdz brīdim, kamēr jaunā šķirne nonāk līdz zemniekam, nepieciešami apmēram 20 gadi. Cietušās vai nopostītās ābeles bija septītā gada, tātad darbs paveikts par trešdaļu.
Dārzā daļa izlauzto ābeļu, kurām saknes vēl palikušas augsnē, jau paceltas augšā un atsietas ar cerību, ka vismaz āboli to zaros vēl paspēs nogatavoties un selekcijas darba veicēji varēs novērtēt šī gada ražu.
Grāvīte izteicās, ka ābeles ir izturīgākas par ķiršiem vai plūmēm, kā arī mitrais un vēsais laiks varētu palīdzēt kokiem atjaunoties. Tāpēc iespējams, ka kādas no vēja izgāztajām ābelēm vēl turpinās augt.
Ābeļu dārzā rosās institūta darbinieki, kuri lasa un sver augļus, pēc tam tos atkal izberot turpat zemē. Grāvīte skaidroja, ka, lai arī daļu augļu institūts arī pārdod, tad negatavos, sasistos, saplaisājušos vai citādi laikapstākļu bojātos augļus vairs nekur nevar likt, turklāt vairums vēl nav nogatavojušies. Dārzā daudz plūmju, aprikožu, bumbieru un ābolu ir vēja norauti un atrodas metriem tālu no kokiem.
Jau ziņots, ka pirmdien Latviju šķērsoja pērkona negaiss un stipra vētra, kas dažviet atnesa ļoti lielu krusu un intensīvas lietusgāzes, gāžot kokus, izpostot būves, transportlīdzekļus un infrastruktūru.