"Sit, kamēr sāc stāstīt, ko viņi grib dzirdēt." Ukraiņu kareivji par krievu gūstā aizvadīto laiku (5)

Karavīru stāstītais apstiprina dažādos citos avotos jau izskanējušo informāciju par ekstremālu vardarbību 2.Pirmstiesas aizturēšanas centrā Taganrogā - vienā no vietām, kurās tiek turēti ukraiņu karagūstekņi.

"Sveiki, puiši. Vai zināt, kur esat nonākuši? Jūs te pūsiet līdz mūža beigām" - ar šādiem vārdiem ukraiņu karagūstekņus Taganrogas centrā sagaidījis krievu virsnieks, stāsta ukraiņu leitnants Artjoms Seredņaks. Viņš gūstā aizvadīja četrus mēnešus un kopā ar vēl apmēram 50 ukraiņiem tika apmainīts pagājušā gada septembrī. 

Uz centru viņi brauca vairākas stundas, aizsietām acīm un aiz rokām sasieti kopā "kā simtkājis". Pēc ierašanās viņiem tika noņemti pirkstu nospiedumi, bija jānovelk drēbes un jāļauj nodzīt matus. Visu šo laiku apsargi, kuri nēsāja melnus stekus un metāla stieņus, esot viņiem situši pa rokām, kājām un "kur vien gribēja". "Viņi to sauca par "sagaidīšanu"," saka Seredņaks.

Seredņaks savulaik vadīja snaiperu vadu "Azov" bataljonā Mariupolē, kas viņu padarīja par īpaši iecienītu vardarbības mērķi. Seredņaks stāsta, ka viņš viens pats, ģērbies tikai apakšveļā, esot ievests pratināšanas telpā, kur nogrūsts ar vēderu uz zemes. Krievu apsargi viņam uzdevuši jautājumus par to, kādus uzdevumus viņš pildījis, un pielietojuši elektrošoku.

Seredņaks stāsta, ka pratināšanas laikā krievi apgalvojuši, ka viņš esot laupījis Mariupolē un personīgi licis karavīriem nogalināt civiliedzīvotājus. Viņš to noliedzis, taču to neviens neesot ņēmis vērā. "Viņi nebeidza sist, kamēr nesāki stāstīt to, ko un kā viņi gribēja dzirdēt," viņš saka. Reiz apsargs viņu esot tik stipri sitis ar krēslu, ka krēsls saplīsis vairākās daļās. 

Viņš arī norāda, ka pārtika bijusi pieejama ļoti ierobežotā daudzumā. Porcijas "bija tik mazas, ka paveicās, ja dienā uzņēmi 300 līdz 400 kaloriju". 1,86 metrus garais Seredņaks gūstā izdila līdz apmēram 60 kilogramiem. "Katrreiz, ka piecēlos kājās, man sareiba galva. Metās melns gar acīm, es nevarēju izdarīt nekādas ātras kustības," viņš stāsta. Seredņaks pieņem, ka tas darīts apzināti, lai gūstekņi nespētu pretoties apsargiem.

36 gadus vecā kaujas mediķe Irina Stohnija stāsta, ka divreiz dienā notikušas ieslodzīto sieviešu pārbaudes, kuru laikā viņām bijis jānostājas stresa pozīcijā, turot rokas aiz muguras un pieliekot galvu pie ceļiem. Dažkārt viņas esot rautas un vilktas aiz matiem. Citas karagūsteknes BBC žurnālistiem stāstīja, ka sievietēm esot likts izģērbties apsargu-vīriešu priekšā, kuri izteikuši nievājošas piezīmes par viņu ārieni.

Stohnija norāda, ka reiz apsargs esot viņu apsūdzējis prokrievisko karavīru spīdzināšanā un izgriezis viņas rokas tik spēcīgi, ka "gandrīz tās salauza".

Taganrogā "dzīvo un strādā tikai paši velni," viņa saka. Pēc gūstekņu apmaiņas Stohnijai bija jāveic operācija, lai izņemtu traumu dēļ starp iekšējiem orgāniem izveidojušos saaugumus. "Neskaitot izvarošanu, viņi ar mums darīja visu," par to, ko gūstā piedzīvo sievietes, stāsta Stohnija.

Krievijas valdība centrā nelaiž pārstāvjus no starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO vai Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas.

Starp Ukrainu un Krieviju notikušas vairākas karagūstekņu apmaiņas, kurās līdz šim atbrīvoti vairāk nekā 2500 ukraiņu. Taču saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas norāda, ka Krievijas gūstā ir vēl līdz pat 10 000 ukraiņu karavīru.