Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) līdzšinējā prezidente Sarmīte Veide devusies atpūtā, par jauno asociācijas vadītāju ievēlēta ģimenes ārste Alise Nicmane-Aišpure.
Jaunā asociācijas vadītāja kā vislielāko izaicinājumu saredz aizstāvēt ģimenes ārstu tiesības un līdz ar to palīdzēt visiem pacientiem. Viņa norādīja, ka esošā veselības sistēma ir pārregulēta ar noteikumiem un nemitīgi nepietiekošo finansējumu, kā rezultātā ģimenes ārsts nevarot būt pietiekoši brīvs, lai atsauktos un palīdzētu tajās veselības problēmās, kas pacientam tajā brīdī ir vissvarīgākās.
"Mums nemitīgi tiek uzlikts milzum daudz prasību no valsts. Tas nav samērojams ne ar reālo laiku, ne ar piešķirto finansējumu. Mēs bieži vien esam tie, kas atrodas vistuvāk cilvēkiem, un šobrīd bieži vien arī vienīgie. Es redzu, ka tā ir ārkārtīgi svarīga daļa, lai mēs varam strādāt brīvi un atbilstoši tam, kas pacientam ir visbūtiskākais," sacīja Nicmane-Aišpure.
Trūkstošā finansējuma dēļ, nespējot nodrošināt pilnvērtīgu pacientu aprūpi, arī LĢĀA neizslēdz iespējamību rīkot protesta akciju. Līdzīgu viedokli iepriekš paudusi Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija. Nicmane-Aišpure uzsvēra, ka ģimenes ārsti nevar pietiekoši tam, kā ir apmācīti un cik gatavi strādāt, palīdzēt saviem pacientiem. Turklāt tas attiecas ne tikai uz ģimenes ārstiem, bet arī uz apmaksājamiem speciālistiem - konsultācijām, laboratorijām.
"Mums arī šogad beigsies ģimenes ārstu līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Es domāju, ka šo sarunu process, tās panāktās vienošanās arī lielā mērā ietekmēs mūsu lēmumu, jo šobrīd mēs nevaram palīdzēt saviem pacientiem pietiekošā kvalitātē un apjomā," atzina ģimenes ārste.
Viņa skaidroja, ka gadījumā, ja ģimenes ārstam nepagarina līgumu ar NVD, tad viņš vairs nevar sniegt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Šobrīd tas skar lielāko daļu Latvijas ģimenes ārstu. Ierasti līgums tiek noslēgts uz trīs gadu periodu, taču šogad tas beidzas un ir jāuzsāk sarunu procedūras par nākamo gadu periodu.
"TV3 ziņas" iepriekš vēstīja, ka trūkstoša finansējuma dēļ nespējot nodrošināt pilnvērtīgu pacientu aprūpi, ģimenes ārsti apsver iespēju rudenī rīkot protesta akciju.
Gadam ejot uz otru pusi, pacientu vajadzības tikai pieaug, rindas uz izmeklējumiem jau sasniegušas nākamā gada aprīli, bet joprojām nav skaidrības par to, kad primārajai veselībai aprūpei piešķirs papildu finansējumu, aktuālākās problēmas ieskicēja raidījuma uzrunātie ģimenes ārsti.
Ģimenes ārsts, LLĢĀA valdes loceklis Ainis Dzalbs "TV3 ziņām" atzina, ka ģimenes ārstu līmenī palīdzēt saviem pacientiem kļūst arvien sarežģītāk, jo rindas uz izmeklējumiem pārsniedz pieļaujamās gaidīšanas laiku un cilvēki tiek pakļauti hronisku slimību saasinājumu riskam, kā arī laikus netiek atklātas onkoloģiskas saslimšanas.
Lai gan veselības nozarei nesen piešķirti 57 miljoni eiro un ģimenes ārstiem no šīs summas tikšot novirzīti 10%, neesot skaidrības, kad viņi tiks pie šīs naudas. Turklāt, lai to saņemtu, esot jāizpilda prasības, kuras raidījuma aptaujāto ģimenes ārstu ieskatā ir nereālas.
"Par šo finansējumu prasa rezultātus. Šajā gadījumā, lai mēs apzvanītu pacientus, kuri nav bijuši trīs gadus, un uzaicinātu uz kabinetu. Tas ir absurds, jo tad, kad ir problēma, pacients atnāk, es iedodu nosūtījumu. Un kur tas atdursies? Turpat, kur šī brīža situācija," "TV3 ziņām" situāciju ieskicēja ģimenes ārste Zane Berga, uzsverot, ka nekur tālāk par ģimenes ārsta kabinetu pacients nenonāks. Turklāt bažas raisot arī personāla trūkums prakses vietās, jo palīgu algošanai naudas nepietiekot.
"Ja nauda tiek piešķirta, nolīgstam palīgu, apmācām, bet pēc četriem mēnešiem šā finansējuma nebūs. Tā pēctecība, drošības sajūta pilnīgi nekāda. Es nezinu, kas man būs nākamajā gadā," skaidroja Berga.
Šī brīža apstākļos televīzijas uzrunātie ģimenes ārsti savu darbu redz kā teju bezjēdzīgu un, pieaugot pacientu neapmierinātībai, neizslēdz iespēju rudenī arī protestēt.
"Pie šīs sarunas būs jāatgriežas rudenī, kādā situācijā atrodamies, cik reāli spējam izpildīt nosacījumus, prasības, cik reāli pakalpojums ir pieejams pacientiem. Mēs te nerunājam par atalgojumu, bet pakalpojumu pieejamību, un kā jūtas mūsu pacienti, ko var saņemt par valsts naudu. Ja valsts nereaģē, tur ir iespējamas dažādas protesta akcijas," sacīja Dzalbs.