Vienmēr esmu priecājies par tiem cilvēkiem, kuri nopērk dzīvokli, piemēram, Čaka ielā pašā Rīgas centrā. Ar logiem uz ielu. Paiet kāds brīdis, viņi smuki iekārtojas jaunajos apartamentos, bet tad pēkšņi kā zibens no skaidrām debesīm – tā, pag, pag, pag, kas tad tas? Troksnis! No ielas nāk baigais troksnis, un šeit brauc mašīnas! Nekavējoties aizvākt mašīnas!
Protams, to kaut kādā mērā var saprast. Pat neraugoties uz to, ka klusas un zaļas apkaimes vietā dzīvošanai tika mērķtiecīgi izvēlēta, iespējams, skaļākā Rīgas iela ar pašu intensīvāko satiksmi, vēlme ap sevi uzlabot vidi nav nekas nosodāms. Tas joprojām ir ņirdzīgi, jo tu pats esi vainīgs, bet būtībā jau tas ir jauki.
Tikpat labi Baltezera iedzīvotāji varētu pēkšņi attapties – pag, pag, pag, kur te pilsētas vidū gadījās šī šoseja? Un pieprasīt, lai caur viņu pilsētu neviens nebrauc.
Bet nesen noskatījos kādu LTV ziņu dienesta sižetu, kas lika sirdij uzgavilēt. Kaut ko tik lielisku, ka tas atstāj jaņos pat tos, kuriem piecpadsmit kilometrus tāli vēja ģeneratori traucēs saskatīt saulrietu, un tos, kuriem gāzes terminālis par desmit grādiem uzsildīs visu jūru. Tātad, kungi un dāmas, – ja dzīvo lidostas tuvumā, lidmašīnām ir skaņa!