Katru reizi, kad apskaties, apģērba veikalos un internetā tevi gaida tūkstošiem jaunu preču, no kurām trešā daļa savu pircēju tā arī nesagaidīs. Ar vieglu roku pērc jaunas drēbes, bet jau drīz ar laba darba sajūtu liec tās kastē, kas sola nevajadzīgās drēbes pārstrādāt vai ziedot tiem, kam tās vairāk vajadzīgas. Taču mūsdienu "ātrās modes" pasaulē lielākā daļa lietoto drēbju īsti nav vajadzīga nevienam, un tās krājas milzīgās kaudzēs izgāztuvēs Āfrikā, Dienvidamerikā un Āzijā, radot virkni nopietnu problēmu.
No Eiropas Savienības vien pērn uz citām valstīm tika eksportēti 1,4 miljoni tonnu lietotu tekstilizstrādājumu. Šis apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā ir dubultojies, un šī tendence, protams, ir cieši saistīta ar "ātrās modes" uzplaukumu. Tiek saražots aizvien vairāk apģērba, lai gan pēc dažādām aplēsēm apmēram trešdaļa tā arī netiek pārdota.
Turklāt arī solījumi, ka pārstrādei nodotais tekstils tiks pārstrādāts vai atkārtoti izmantots, ne vienmēr tiek pildīti. Zviedrijas laikraksts "Aftonbladet" šovasar veica eksperimentu, H&M veikalos tam paredzētajās kastēs nododot desmit nebojātus un tīrus apģērba gabalus, kas aprīkoti ar "AirTag" izsekošanas ierīcēm. Secinājumi nebija iepriecinoši. Trīs apģērba gabali nonāca