Iedomājieties, ka jūs sēžat darbā, ienāk nodaļas vadītājs un iedod jaunu, visiem kopā paveicamu darba uzdevumu, kuru nepieciešams paveikt normālai uzņēmuma funkcionēšanai. Tā vietā, lai darītu savu darbu, jūs paziņojat: “Es nestrādāšu kopā ar Juri, jo viņš klausās tikai repu, toties es metālu! Un ar Viktoru arī ne, jo viņam smird seja.” Jūs, visdrīzāk, atlaistu no darba. Ja vien nestrādājat Saeimā.
Aptuveni tikpat stulbi izskatījās pēdējās partiju diskusijas par nākamās valdības veidošanu. Kaut kādi bērnišķīgi ultimāti, pārmetumi, apvainojumi un lūpu uzmešanas – riktīgs bērnudārzs. Katrs ietiepīgi turpina gvelzt savu, bet taisnība droši vien nav nevienam.
Lūk, piemēram, ir fakts, ka iepriekšējais premjers atkāpās no amata tāpēc, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts (AS) atteicās paplašināt koalīciju. Un šobrīd ir absolūti nebūtiski, vai Jaunajai Vienotībai (JV) bija vai nebija kaut kāda vienošanās ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) un Progresīvajiem (PRO), – esošā valdība izjuka tāpēc, ka NA un AS atteicās paplašināt koalīciju.
Tagad ir jauna premjera amata kandidāte no tās pašas partijas JV, kas joprojām vēlas veidot plašāku koalīciju. Ko dara AS? Viņi nosūta Evikai Siliņai aicinājumu, kurā teikts, ka valdību vajadzētu veidot tām pašām trim partijām, kas iepriekš. Es šo lasīju un tiešām nesapratu – jums tur ar galvu viss kārtībā?