Atbild militārais eksperts ⟩ 2015. gadā krievi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā (11)

2015. gadā publikācijā ar nosaukumu “Miers Baltijas valstīm ir beidzies” jūs ļoti skeptiski vērtējāt Baltijas valstu spēju aizsargāties pret iespējamo Krievijas uzbrukumu. Šis ir citāts no jūsu publikācijas: “Vai nu sagatavojieties, vai arī padodieties un samierinieties ar to, ka atkal dzīvosiet Krievijas jūgā.” Cik lielas problēmas, jūsuprāt, mums būtu bijušas, ja Krievija 2015. gadā uzbruktu Latvijai, Baltijas valstīm?

2015. gadā viņi būtu iegājuši Latvijā, aizgājuši līdz jūrai, okupējuši jūs divu, trīs dienu laikā un viss. 2015. gadā jums nebija nekādu iespēju aizsargāties. NATO nebija gatava, NATO nebija karaspēka, un Baltijas valstis tērēja absolūti smieklīgi maz līdzekļu aizsardzībai. Proti, nebija pretgaisa aizsardzības sistēmu, nebija pietiekami daudz artilērijas, pietiekami daudz karaspēka, trūka visa. Latvija un Lietuva aizsardzībai tērēja apmēram 1% no IKP. Ja esat apdraudēts, ir jātērē 3%. Ja jūtat, ka tuvojas karš, jātērē 4%. Pirms Putins iebruka Ukrainā, viņš aizsardzības nozarei tērēja vairāk nekā 6%.

Baltijai bija vajadzīgi septiņi gadi, lai patiešām pamostos un saprastu, ka ir jāaizstāvas. 2015. gadā visas trīs Baltijas valstis bija absolūti negatavas aizsargāties. Krievi varēja jūs okupēt tikpat viegli kā 1940. gadā.

Tagad mums ir tā dēvētais aizsardzības plāns no pirmā centimetra. Taču tolaik, un ne tikai tolaik, bet līdz pat pavisam nesenam laikam bija pavisam cits stāsts – atdot teritoriju, kas, domājams, tiks atgūta ar NATO valstu palīdzību, kad tās ieradīsies palīgā. Vai domājat, ka tas būtu izdevies?

Jā. Polijas armija gatavojas kļūt par lielāko armiju kontinentā. Un amerikāņiem Polijā tagad ir divas pastāvīgas brigādes. Taču viņi to palielinās un, iespējams, kādreiz izveidos divīziju Polijā. Tomēr galvenā lieta, kas Baltijas valstīm ir jāizdara, – jāapvieno savi resursi, lai jums būtu vairāk naudas aizsardzības budžetam. Otra lieta: vācieši ir piekrituši izvietot brigādi Lietuvā. Igaunijai un Latvijai ir jāpiespiež pārējās lielās NATO valstis – Francija, Lielbritānija, Kanāda, Spānija, Itālija – arī pastāvīgi izvietot vienības Baltijas valstīs. Ne tikai nelielas vienības rotācijā. Nē. Baltijas valstīm jābūvē bāzes, un tad Itālija un Kanāda izvieto pastāvīgo bataljonu, un tas netiek pārvietots.

Kā tas bija Aukstā kara laikā, kad Vācijā bija bāzes, pilnas ar beļģu, holandiešu, amerikāņu, britu, kanādiešu, franču karavīriem. Itālijā bija amerikāņu karaspēks. Norvēģijā bija amerikāņu karaspēks. Dānijā bija plāni par amerikāņu un britu karaspēka izvietošanu, un visās šajās valstīs bija iepriekš izvietots aprīkojums. Piemēram, Norvēģijā bija tikai neliela ASV jūras kājnieku nodaļa, bet tur bija aprīkojums visai ASV jūras kājnieku divīzijai.