Liekot nodokli maksāt par peļņu, nevis dividendēm, Finanšu ministrija cer nākamgad no nozares iekasēt papildu 140 miljonus eiro.
Finanšu nozare: Peļņa jāvērtē ilgākā periodā
Lielāko daļu banku pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas vadītāja priekšlikumu sauc par konstruktīvu salīdzinājumā ar Lietuvas modeli, taču arī nepiekrīt tēzei, ka tas tikai liek agrāk samaksāt nodokli, kas būtu jāmaksā tāpat: “Liela daļa peļņas tiek novirzīta, pieņemsim, kapitālā, un līdz ar to principā, ja jūs rēķināt, ka reinvestētai peļņai nodoklis ir nulle, un jaunajā piedāvājumā tie ir 20%, tad tas pieaugums ir akurāt šie 20 procentpunkti, kas ir milzīgs pieaugums,” uzsvēra asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
Viņa arī iebilst tam, ka pēkšņā peļņa bankām “nokritusi no gaisa” ECB likmju dēļ. Bajāre teica, ka peļņas kāpums ir pārejošs, un situācija jāvērtē ilgākā periodā: “Uzskatu, ka pēc būtības banku peļņu nevar skatīties ne pusgada, ne gada griezumā. Banku bizness ir ļoti smalks mehānisms, un viņš ir jāskata cauri ekonomiskam ciklam. Tāpēc, ka tajos brīžos, kad faktiski bankas pelna vairāk, viņas arī līdzekļus novirza vairāk kapitālā un veido šos buferus, lai pēc tam, kad iestājas recesija un iestājas kādas grūtības arī klientiem no šiem papildus kapitāla buferiem varētu turpināt kreditēšanu un atbalstīt savus klientus.”
Savukārt komentējot Lietuvas ieviesto solidaritātes maksājumu no banku virspeļņas Bajāre norādīja, ka tādā veidā var tikt atbaidītas investīcijas.