/nginx/o/2023/09/10/15583647t1h91f4.jpg)
Aizvien vairāk valstu Eiropā meklē variantus, kā vislabāk ar nodokli aplikt strauji augošo banku peļņu. Arī Latvijā kredītņēmēju maksājumu dēļ banku ienākumi no procentiem auguši vairāk nekā divas reizes. Kaimiņos Lietuvā bankām pirmie tā sauktie solidaritātes maksājumi valsts budžetā jau samaksāti, tikmēr Latvijā diskusijas par pareizo modeli vēl notiek. Lietuvas variantam, visticamāk, Latvijas politiķi nesekos. Jaunajā koalīcijā drīzāk atbalstīts tiks Finanšu ministrijas piedāvājums bankām par obligātu padarīt uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanu, no kā līdz šim bankas varējušas izvairīties.
Procentu maksājumi strauji aug
Eiropas Centrālās bankas galvenais ierocis cīņā pret inflāciju ir procentu likmju celšana. Vairumam cilvēku kredīta maksājumi ir sasaistīti ar ECB likmēm, tāpēc gandrīz katrs, kas paņēmis kredītu, pieredzējis strauju izmaksu kāpumu.
Ar savu piemēru dalīties anonīmi piekrita kāda Pierīgā dzīvojoša sieviete: “Gadu atpakaļ procentos es maksāju 170 eiro, tagad es maksāju 480 eiro. Respektīvi pamatsumma ir samazinājusies katastrofāli un procentu pieaugums ir nenormāls. [..] Es domāju, ka cilvēki ir iedzīti tādā strupceļā, un atbalsta no valsts nav pilnīgi nekāda. Visa šī sistēma nav sakārtota. Kas būs tālāk, es nezinu, dzīvojam dienu no dienas.”
Tikmēr banku peļņa no klientu samaksātajiem procentiem strauji kāpj, liecina Latvijas Bankas uzraudzības dati. Šī gada pirmajā ceturksnī ienākumi kāpuši divas reizes līdz 260 miljoniem eiro iepretim 131 miljonam eiro 2022. gada pirmajā ceturksnī. Savukārt šogad pirmajā pusgadā procentu ienākumi bijuši 575 miljoni eiro, kas jau par 50 miljoniem eiro pārsniedz visa 2021. gada procentu ienākumus. Procentu izdevumi bankām tikmēr kāpuši par krietni mazāku summu. Rezultāts – ievērojama peļņa.
“Banku peļņas pieaugums šobrīd nav tādēļ, ka tās būtu aktīvāk kreditējušas vai ieviesušas tirgū kādus jaunus, inovatīvus produktus, kas ļautu piesaistīt papildus klientus un audzētu savu biznesa apjomu. Tas lielā mērā tiešām ir, nu, teiksim tā, situācija veidojas tieši šo procentu likmju starpības pieauguma dēļ, ļoti pasīvā veidā,” peļņas iemeslus komentēja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Viņš arī norādīja, ka normālā situācijā ECB likmju celšanai nevajadzētu tik strauji audzēt banku peļņu, jo bankām būtu jāceļ arī izmaksas noguldītājiem. Taču tas nenotiek vai notiek lēni: “Piemēram, par naudas atlikumu norēķinu kontā bankas joprojām nemaksā neko, līdz ar to kopumā noguldījumu procentu likmes ir būtiski zemākas. [..] Būtiskais faktors ir arī, teiksim, ne tik aktīva konkurence banku sektorā, varētu vēlēties, lai bankas aktīvi konkurē viena ar otru, mēģinātu viena otrai tos noguldītājus ņemt nost. Protams, arī noguldījumu likmes būtu pieaugušas daudz straujāk,” teica Rutkaste.
Lietuvā no bankām jau iekasē 56 miljonus eiro
Virkne Eiropas valstu ievieš bankām jaunus pagaidu nodokļus, lai spiestu tās dalīties ar negaidīti augsto peļņu. Lietuvā līdz 31. augustam bankām jau bija jāveic pirmais solidaritātes maksājums – kopā iekasēti 56 miljoni eiro par ceturksni. Tas izsaucis asu pretreakciju no bankām, kuras apsver iespēju nodokli apstrīdēt tiesā. Lietuvas Finanšu ministrija savukārt LTV atbildēja, ka juridiskos riskus ir izvērtējusi un neviena banka tiesā vēl nav vērsusies. Ministrija arī uzsver, ka nodoklis ir terminēts un mērķēts tieši uz negaidīti augsto peļņu.
“Nepieciešamība pēc pagaidu solidaritātes ieguldījuma radusies no ievērojamā banku peļņas pieauguma, ko lielā mērā veicinājuši pēdējo divu gadu ekonomiskie un ģeopolitiskie faktori, nevis biznesa lēmumi. [..] Pagaidu solidaritātes iemaksu aprēķina, neradot negatīvas sekas Lietuvas konkurētspējai, jo tā tiktu piemērota tikai kredītiestāžu procentu ienākumu neparedzētajai daļai,” norādīja Lietuvas Finanšu ministrija.
Latvijas finanšu ministrs Arvils Ašeradens Lietuvas pieeju sauc par pārāk radikālu un norāda, ka tas varētu kaitēt banku sektoram. Tā vietā viņš piedāvā uzlikt bankām pienākumu katru gadu maksāt uzņēmumu ienākuma nodokli 20% apmērā no peļņas. Faktiski jauns nodoklis tas nebūtu, jo šāda likme jāmaksā arī tagad gadījumā, ja peļņa tiek izmaksāta dividendēs.
“Latvijā mēs vēlamies, lai banku sektors turpmāk arī strādātu un arī tomēr panāktu to, ka banku sektors arī kreditē. Mēs uzskatījām, ka tik radikāli iet negribējām. Tomēr, ja mēs skatāmies no situācijas, kad nekas nav jāmaksā, tomēr 20% peļņas nodoklis, manuprāt, ir adekvāta rīcība,” teica Ašeradens.
Ministrs uzsvēra – kaut gan uzņēmumu ienākuma nodoklis jāmaksā arī tagad, praksē nodokli bankas gandrīz nemaksā. Dividendes tās izņem reti, un, ja izņem, tad no peļņas, par kuru nodoklis samaksāts jau pirms 2018. gada. Par to liecina arī VID atsūtītie dati – pēdējos piecos gados bankas kopā samaksājušas uzņēmumu ienākuma nodoklī tikai 2,6 miljonus eiro. Viss finanšu sektors kopā – nepilnus 25 miljonus eiro. Savukārt nodokļos kopumā finanšu nozare pērn samaksāja 121 miljonu eiro, bet gadu pirms UIN reformas 2017. gadā – 183,5 miljonus eiro.
Liekot nodokli maksāt par peļņu, nevis dividendēm, Finanšu ministrija cer nākamgad no nozares iekasēt papildu 140 miljonus eiro.
Finanšu nozare: Peļņa jāvērtē ilgākā periodā
Lielāko daļu banku pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas vadītāja priekšlikumu sauc par konstruktīvu salīdzinājumā ar Lietuvas modeli, taču arī nepiekrīt tēzei, ka tas tikai liek agrāk samaksāt nodokli, kas būtu jāmaksā tāpat: “Liela daļa peļņas tiek novirzīta, pieņemsim, kapitālā, un līdz ar to principā, ja jūs rēķināt, ka reinvestētai peļņai nodoklis ir nulle, un jaunajā piedāvājumā tie ir 20%, tad tas pieaugums ir akurāt šie 20 procentpunkti, kas ir milzīgs pieaugums,” uzsvēra asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.
Viņa arī iebilst tam, ka pēkšņā peļņa bankām “nokritusi no gaisa” ECB likmju dēļ. Bajāre teica, ka peļņas kāpums ir pārejošs, un situācija jāvērtē ilgākā periodā: “Uzskatu, ka pēc būtības banku peļņu nevar skatīties ne pusgada, ne gada griezumā. Banku bizness ir ļoti smalks mehānisms, un viņš ir jāskata cauri ekonomiskam ciklam. Tāpēc, ka tajos brīžos, kad faktiski bankas pelna vairāk, viņas arī līdzekļus novirza vairāk kapitālā un veido šos buferus, lai pēc tam, kad iestājas recesija un iestājas kādas grūtības arī klientiem no šiem papildus kapitāla buferiem varētu turpināt kreditēšanu un atbalstīt savus klientus.”
Savukārt komentējot Lietuvas ieviesto solidaritātes maksājumu no banku virspeļņas Bajāre norādīja, ka tādā veidā var tikt atbaidītas investīcijas.
ZZS un “Progresīvie” sola atbalstu
Saeimā iepriekš virspeļņas nodokli pēc Lietuvas parauga aizstāvēja gan Zaļo un zemnieku savienība, gan “Progresīvie”, turklāt attiecinot to ne tikai uz bankām. ZZS likumprojektu par to iesniedza martā, savukārt “Progresīvo” frakcija to atbalstīja balsojumā.
“Kopā ar Lietuvas Zaļo un zemnieku savienību sadarbības ietvaros mēs kopīgi izstrādājām šo modeli tiešā veidā pārņemot viņu no Lietuvas, arī Saeimā iesniedzām vairākkārtīgi šo jautājumu,” teica ZZS frakcijas vadītājs Viktors Valainis. Esot valdībā, ZZS būs iespēja savas ieceres arī īstenot. Valainis gan norāda, ka uz iepriekš aizstāvēto virspeļņas nodokļa ideju neuzstās – galvenais iekasēt ministrijas aprēķinātos 140 miljonus eiro: “Kāds no šiem modeļiem tiks ieviests, tas ir diskusiju rezultāts. Mēs uz to neuzstājam. Bet mēs uzstājam, lai šī nauda tiktu iekasēta.”
Arī “Progresīvo” pārstāvis Andris Šuvajevs, kurš iepriekš iestājies par virspeļņas nodokli, atbalsta Finanšu ministrijas piedāvājumu: “Šeit mēs arī skatāmies, un kas, manuprāt, ir būtiski, uz tomēr tādu pastāvīgu regulējumu, kas nozīmētu, ka viņš attiektos arī uz nākamajiem gadiem un šajā ziņā būtu sistēmisks, un šādā veidā noteikti radīs arī ieņēmumus nākamajos gados. Šāds vienreizējs virspeļņas nodoklis līdz ar to varētu būt šajā ziņā ne tik efektīvs no tādas perspektīvas, ka viņš būtu vienreizējs, attiektos tikai uz šo gadu, un pēc tam vairs nē.”
Kā norādīja finanšu ministrs Ašeradens, ieņēmumus, tāpat kā Lietuvā, varētu izmantot valsts drošībai, taču nauda paliktu arī kredītņēmēju atbalstam. Cik lielu daļu un kam tieši gan vēl nav skaidrs.