Lai notiktu bioķīmiskas reakcijas, lai ogļhidrāti pārvērstos enerģijā un olbaltumvielas veicinātu muskuļu augšanu, nepieciešama dažādu mikrouzturvielu klātbūtne: B grupas vitamīni, cinks, selēns, C vitamīns, omega-3 taukskābes, magnijs, cinks,” skaidro Alīna Fleišmane.
• Magnijs. Sportojot un svīstot, organisms zaudē daudz magnija, kas ir svarīgs gan muskuļiem, gan nervu šūnām. Ne velti magniju dēvē par mikroelementu karali!
• Kālijs. Uzņemot pēc treniņa ar kāliju bagātus produktus, organisms spēj labāk atjaunoties, retāk tiek piedzīvoti muskuļu krampji. Lai nodrošinātu muskuļu un nervu veiksmīgu darbību, kālijam ir jāsadarbojas ar nātriju.
• Nātrijs. Nodrošina šūnapvalku caurlaidību un gādā, lai starpšūnu šķidrumā tiek uzturēts osmotiskais spiediens, lai ūdens organismā cirkulē. Diemžēl, intensīvi sportojot un svīstot, nātrijs tiek zaudēts.
• Cinks. Svarīgs ne tikai imunitātei, izturībai, enerģijai, bet vajadzīgs arī tam, lai sportojot attīstītos un veidotos muskuļu masa.
Kas organismam vajadzīgs?
• Intensīvu treniņu periodā: aktīvā treniņu fāzē neiesaka aizrauties ar lielām antioksidantu devām (C, E vitamīns, arī selēns), lai netraucētu muskuļu attīstībai.
• Pāris nedēļas pirms svarīga starta: var uzņemt lielākas antioksidantu devas vai lietot kādu imunitāti spēcinošu vitamīnu kompleksu, jo intensīvo treniņu rezultātā, organisma rezerves ir patukšotas, imunitāte krītas, pastāv lielāks risks saslimt.
• Pēc slodzes: ieteicams uzņemt aminoskābes, vitamīnus, omega-3 taukskābes, jāgādā arī par imunitātes stiprināšanu. Divu stundu laikā pēc treniņa ieteicams uzņemt produktus, kas satur C vitamīnu un cinku, lai nostiprinātu imunitāti.
“Tomēr, lai nekaitētu savam organismam un izvēlētos konkrētajā situācijā cilvēkam visnepieciešamākos vitamīnus un minerālvielas, vispirms ieteicams konsultēties ar savu ģimenes ārstu vai farmaceitu aptiekā,” piebilst farmaceite.
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".