Valsts kancelejai uzdots sagatavot konkrētus priekšlikumus birokrātijas mazināšanai (1)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis Foto: Paula Čurkste/LETA

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 13. septembrī, uzdeva Valsts kancelejai (VK) līdz oktobrim sagatavot konkrētus priekšlikumus birokrātijas mazināšanai, informēja komisija.

Priekšlikumi jāsagatavo līdz 13.oktobrim.

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti trešdien uzklausīja VK sagatavoto ziņojumu par valsts administratīvā sloga mazināšanu, pēc kura pauda bažas, ka prezentētie plāni radīs tikai jaunu birokrātiju. Tāpat deputāti kritizēja to, ka VK joprojām nepiedāvā konkrētus normatīvos regulējumus, kuri būtu jāmaina.

VK ieskatā nepieciešams nodrošināt adekvātu administratīvā sloga uzskaiti katram normatīvajam aktam, kā arī ieviest to Saeimā. Tāpat ik pēc kāda laika būtu nepieciešama tiesību aktu pēcpārbaude. Paredzams, ka sloga uzskaites nodrošināšana prasītu 58 tūkstošus eiro gadā, bet valsts pārvaldē nodarbināto politikas plānotāju mācības sākotnēji prasītu 300 tūkstošus eiro.

Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Sanita Šķiltere sacīja, ka VK orientējas tikai uz kvantitatīviem datiem, bet slogs pēc būtības ir saistāms ar kvalitatīviem datiem. Šķiltere minēja to, ka šobrīd vieni un tie paši dati var būt ar dažādu izpratni, kā piemēru minot to, ka nolietojums būvniecības izpratnē tiek interpretēts citādi nekā nolietojums kadastra izpratnē. Ja iestādes vienotos par vienu interpretāciju, tad vienus un tos pašus kvantitatīvos datus nevajadzētu iesniegt vairākās iestādēs atsevišķi.

Tāpat Šķiltere minēja piemēru, ka birokrātijā redzamas absurdas situācijas, kad dokumenti jāparaksta kādām iestādēm, kas nemaz nevar būt par to atbildīgas. Līdz ar to LPS ieskatā vispirms nepieciešams sākt ar šīm absurdajām un neloģiskajām lietām.

Deputāts Ingmārs Līdaka (AS) ierosināja, ka katra ministrija varētu pati pārskatīt savas iekšējās procedūras, un tā kopīgi trīs gadu laikā administratīvo slogu mazināt. Savukārt deputāte Skaidrīte Ābrama (P) piekrita, ka nevajag pārvērtēt VK iespējas, bet iesaistīt ministriju analītiskos departamentus.

VK dirketors Jānis Citskovskis daļēji piekrita deputātu bažām un ierosinājumiem, vienlaikus uzsverot, ka tad "jābūt spiedienam no augšas, citādi viss ieslīgs procesā, kas ne ar ko nebeigsies."

Jau ziņots, ka VK, ministrijas un Saeimas deputāti strādā pie birokrātiskā sloga mazināšanas.

Līdz šim Ministru kabinetā apstiprināts Atveseļošanas fonda projekts, kura ietvaros tiks attīstīta datu koplietošanas platforma (DAGR). Tāpat ir apstiprināts Ekonomikas ministrijas informatīvais ziņojums "Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai", kā arī veikti grozījumi Ministru kabineta kārtības rullī, optimizējot Ministru kabinetā iesniedzamo dokumentu saskaņošanas procesu ar Tieslietu un Finanšu ministriju.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais