Nedēļas sākumā internetu burtiski uzspridzināja ziņa, ka 4. klasēs bērniem sākšot mācīt par dzimtes identitāti, cisdzimti, dzimtes kvīriem, nebināru identitāti un ko tik vēl ne. Pretreakcija bija tik karsta, ka dienu vēlāk Valsts izglītības satura centrs paziņoja: “Ņemot vērā radušos situāciju un vecāku satraukumu, informējam, ka ŠOBRĪD metodiskais materiāls vairs nav pieejams Mācību plānošanas e-vidē MAPE.”
It kā satraukums kliedēts, dzimtes identitātes mācības atceltas, tomēr šī tēma joprojām pelnījusi plašāku uzmanību. Es pats, gluži kā daudzi citi, no iesaistīšanās diskusijās mērķtiecīgi izvairījos. Abas karojošās puses šo tēmu mētāja apkārt kā karstu kartupeli, un šī bija no tām reizēm, kad vai nu tu esi ekstrēmi progresīvs liberasts, vai pilnīgs tumsoņa nacistu konservs. Nekādu vidusceļu.
Tā kā pats no abu fronšu aktīvistiem regulāri tieku ierindots šajos abos galējos punktos, šoreiz centīšos runāt to cilvēku vārdā, kuri paklusēja, vienkārši lai neatrautos. Jo absolūtā patiesība nepieder nevienai no nometnēm. Un eksistē cilvēki, kuri savos uzskatos ir ļoti liberāli, tomēr nekādi nav gatavi piekrist pilnīgi visam, kas tiek palikts zem liberālisma karoga.
Tātad, vispirms – vai skolās ir nepieciešama seksuālā izglītība? Obligāti! Un tajā noteikti jārunā ne tikai par atšķirībām starp peni un vagīnu, kā arī jāstāsta par to, kā rodas bērniņi, bet jāaptver seksualitāte plašāk. Jāskaidro arī, kas ir transpersonas, ka ir cilvēki, kuri neidentificējas ar savu dzimumu, ka ir homoseksuāli, biseksuāli un aseksuāli cilvēki.