Azerbaidžāna sākusi militāru operāciju Kalnu Karabahā (19)

Ministrijas paziņojumā norādīts, ka Kalnu Karabahā notiekot “pretterorisma operācija”.

Šīs operācijas mērķis esot  "konstitucionālās kārtības atjaunošana", kā arī nodrošināt, lai tiek īstenotā trīspusējā vienošanās attiecībā uz Kalnu Karabahu, kas noslēgta starp Azerbaidžānu, Armēniju un Krieviju.

Tiek ziņots par triecieniem Armēnijas un Kalnu Karabahas armijas objektiem. Kalnu Karabahas galvaspilsētā Stepanakertā dzirdami sprādzieni.

Stepanakert now… pic.twitter.com/2G8X6VO8my

— Marut Vanyan (@marutvanian) September 19, 2023

Azerbaijan is shelling civilian residential areas of #Stepanakert This is a building next to us with no military target in vicinity. pic.twitter.com/EZtJsAEBNg

— Siranush Sargsyan (@SiranushSargsy1) September 19, 2023

Ministrija uzsver, ka militārās darbības esot lokāla rakstura, un tās esot vērstas pret Armēnijas armijas pozīcijām.

Par savām aktivitātēm Azerbaidžāna esot informējusi Kalnu Karabahā esošos miera uzturētājus.

Baku arī apsūdzējusi Armēniju un Kalnu Karabahu teroristisku uzbrukumu organizēšanā, ziņo Azerbaidžānas valsts aģentūra AZERTAC.

Par iemeslu šīm apsūdzībām kalpoja divi mīnu sprādzieni Kalnu Karabahas Azerbaidžānas kontrolētajā daļā otrdien. Pirmajā gadījumā uz mīnas uzbraucis valsts autoceļu dienesta automobilis un gājuši bojā divi dienesta darbinieki, bet otrajā eksplozijā zaudējuši dzīvību četri Iekšlietu ministrijas darbinieki, kas bija devušies uz notikuma vietu, taču viņu automobilis uzbraucis uz mīnas.

Tikmēr Armēnijas Ārlietu ministrija Azerbaidžānas rīcību nodēvējusi par “plaša mēroga agresiju”.

Ministrija arī aicinājusi ANO Drošības padomi un Krievijas miera uzturētājus spert nepieciešamos soļus, lai izbeigtu militārās darbības.

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans jau sasaucis Armēnijas Drošības padomes ārkārtas sēdi.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.

2020.gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un ES paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.