Aprit gads kopš mobilizācijas Krievijā. Jauns vilnis ir neizbēgams (5)

Mobilizācija ļāva Aizsardzības ministrijai kompensēt karā Ukrainā ciestos dzīvā spēka zaudējumus un papildināt vienības, kas līdz pilna apjoma iebrukumam Ukrainā 2022.gada 24.februārī nebija pilnībā nokomplektētas.

Pēc mobilizācijas tika izveidoti arī 75 jauni mobilizēto pulki ar 150 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa tika nosūtīta uz fronti.

Tagad Krievijas varasiestādes apgalvo, ka turpmāk karam Ukrainā nepieciešamie cilvēki tikšot nodrošināti, vervējot “brīvprātīgos”.

Aizsardzības ministrija plānojot 2023.gadā kopumā savervēt 420 000 brīvprātīgos, no kuriem 300 000 jau esot savervēti.

Tomēr šāds plāns šķiet pārlieku optimistisks, tāpat kā paziņojumi par tā izpildi.

Kopš 2022.gada septembra, kad tika izsludināta apjomīga “brīvprātīgo” vervēšanas kampaņa, līdz 2022.gada decembrim, saskaņā ar oficiālajiem datiem, tika savervēti vien aptuveni 20 000 jaunu “brīvprātīgo”.

Pirms tam, pēc kara sākuma, no jaunajiem līgumkareivjiem tika izveidots 3. armijas korpuss aptuveni 15 000 cilvēku sastāvā.

Visticamāk, ar šiem jaunajiem līgumkareivjiem nebija pietiekami, pat lai kompensētu tos kareivjus, kuri atvaļinājušies saskaņā ar kontrakta termiņa beigām. Kontrakta izbeigšana pirms mobilizācijas bija atļauta.

Krievija karā Ukrainā joprojām turpina ciest ievērojamus dzīvā spēka zaudējumus.

Paralēli tam visam Krievijas Aizsardzības ministrijai ir plāns, kas paredz Krievijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu palielināt par pusmiljonu cilvēku.

Šis plāns un nepieciešamība nodrošināt rotāciju 2022.gadā mobilizētajiem nozīmē, ka jauns masveida mobilizācijas vilnis Krievijā ir gandrīz neizbēgams.

Šobrīd gan nav iespējams prognozēt, kad tas sāksies. Turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu, jauns mobilizācijas vilnis Krievijai kļūst arvien nepieciešamāks.