Lai īstenotu mērķētu atbalstu tām Latvijas mājsaimniecībām, kurām ir būtiski pieauguši hipotekārā kredīta maksājumi, viens no iespējamajiem risinājumiem ir kredītprocentu maksājumu iekļaušana iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos uz terminētu laiku - 2023. un 2024.gadu, teikts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātajā vēstules projektā.
FM rosina hipotekāro kredītprocentu maksājumus uz laiku iekļaut IIN attaisnotajos izdevumos (31)
Tāpat FM rosina veidot AS "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. FM arī aicina sniegt mērķētu palīdzību pieejamo sociālās palīdzības instrumentu ietvaros.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē FM un Latvijas Bankai aicināja izvērtēt situāciju finanšu tirgū saistībā ar strauji augošo EURIBOR procentu likmi, kā arī pēc iespējas ātrāk rast nepieciešamos risinājumus un iesniegt Saeimas komisijai priekšlikumus.
Kā norāda FM, papildus jau spēkā esošajam attaisnoto izdevumu apmēram - 600 eiro - varētu iekļaut veiktos hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā.
Minētais ierobežojums tiktu noteikts, ņemot vērā Latvijas Bankas informāciju, ka vidējais procentu maksājumu apjoms uz vienu kredītu ir 164 eiro mēnesī, savukārt vidējais procentu maksājumu apjoms uz vienu aizņēmēju - 151 eiro mēnesī.
FM norāda, ka minētais normatīvais regulējums būtu piemērojams hipotekāro kredītu maksājumiem, kas veikti, sākot ar 2023.gada 1.janvāri, jeb attiecīgais regulējums tiktu piemērots ar atpakaļvērstu spēku un būtu labvēlīgs nodokļu maksātājiem.
Atbilstoši Latvijas Bankas sniegtajai informācijai kopējais izsniegto mājokļu hipotekāro kredītu skaits ir 127 200, savukārt kopējais personu skaits, kam izsniegti mājokļu hipotekārie kredīti - 138 600. Minētā risinājuma fiskālā ietekme novērtēta aptuveni 47,6 miljonu eiro IIN atmaksu pieaugumā par vienu gadu.
Tomēr FM norāda, ka nodokļa maksātājs attaisnotos izdevumus varēs piemērot tikai tad, ja taksācijas gada laikā ir guvis ar IIN apliekamus ienākumus. Tāpat būtiski, ka nodokļa maksātājs IIN atmaksas veidā atgūst tikai 20% no attaisnoto izdevumu apmēru.
Lai nodokļa administrēšanas procesu padarītu iespējami efektīvāku, būtu nosakāms, ka kredītiestādes līdz pēctaksācijas gada 1.februārim Valsts ieņēmumu dienestam (VID) sniedz informāciju par fizisko personu taksācijas gada laikā veiktajiem hipotekāro kredītu procentu maksājumiem par mājokli. Ja hipotekārais kredīts ir ņemts citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts kredītiestādē, nodokļa maksātājam hipotekārā kredīta procentu maksājumus par mājokli apliecinošus dokumentus VID ir jāiesniedz pašam.
Hipotekāro kredītu procentu maksājumus par mājokli attaisnotajos izdevumos varētu iekļaut tikai kārtējā taksācijas gadā un, līdzīgi kā iemaksas privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumu, nevarētu dalīt starp ģimenes locekļiem vai pārnest uz nākamajiem taksācijas gadiem.
Savukārt "Altum" programmas mērķis būtu sniegt atbalstu kredītņēmējiem, kuri pieaugošās EURIBOR procentu likmes dēļ nevar veikt aizņēmuma procentu maksājumus pilnā apmērā.
Piedāvātais risinājums paredz iespēju kredītiestādēm kapitalizēt aizdevuma procentus, ko klientam ar pašreizējo EURIBOR procentu likmi ir apgrūtinoši samaksāt. Ar "Altum" piešķirto bezmaksas garantiju daļa procentu tiek kapitalizēta un aizņēmējs līdz trim gadiem veiktu ikmēneša maksājumus mazākā apjomā atbilstoši savai maksātspējai un finanšu apstākļiem. Šīs programmas ietvaros būtu iespējams atbalstīt aptuveni 15 000 aizņēmēju.
Kā ziņots, vienlaikus FM ir izstrādājusi un uzsākusi saskaņošanu grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz noteikt bankām un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem pienākumu veikt UIN samaksu 20% apmērā par pirmstaksācijas gadā gūto peļņu, neatkarīgi no tā, vai tiek veikta šīs peļņas sadale.
Plānots, ka likumprojektā ietvertais regulējums attieksies uz kredītiestāžu 2023.gada peļņu, un plānotie ienākumi valsts budžetā prognozēti līdz 140 miljoniem eiro.
FM norāda, ka sadarbībā ar Latvijas Banku turpinās darbu pie vispiemērotākā risinājuma izstrādes, kas fokusēts uz sociāli ievainojamākajām mājsaimniecībām, kā arī ilgtermiņā neapdraud investīciju vidi un finanšu pakalpojumu pieejamību.