Vēlēšanās Slovākijā uzvar bijušais premjers, Orbāna līdzgaitnieks un populists Fico (31)

Slovākijas parlamenta vēlēšanās ir uzvarējusi bijušā ilggadējā valdības vadītāja Roberta Fico kreisi orientētā opozīcijas partija. Pēc balsu saskaitīšanas gandrīz 99 procentos vēlēšanu iecirkņu opozīcijas partija “Virziens - Slovākijas sociāldemokrātija” (Smer-SD) savākusi 23,3 procentus balsu, liecina agrā svētdienas rītā Bratislavā valsts vēlēšanu komisijas paziņotie provizoriskie rezultāti. Tādējādi Fico partija neapstrīdami apsteidza liberālo partiju “Progresīvā Slovākija” (PS).

Pēc pašreizējiem aprēķiniem, Roberta Fico partija var rēķināties ar 42 mandātiem parlamentā, kur kopumā ir 150 vietas.

Roberts Fico ir populists, atklāts rusofīls, "nacionālists".
Un veiksmīgs eirofondu izšeptētājs. Kaut gan medijiem veiksmīgi teiks, ka ir pret Eiropas savienību. (Izņemot tās naudu). SMER ir ierauts vismaz 30 augsta līmeņa korupcijas izmeklēšanās.

— Ms. Zukure (@NorthGriffon) October 1, 2023

Eiropas Parlamenta vicespīkera Mihala Šimečkas vadītā sociālliberālā partija "Progresīvā Slovākija", kas līdz šim pat nav bijusi pārstāvēta parlamentā, ar 17 procentiem ierindojās otrajā vietā. Vēlētāju aktivitāte provizoriski bija 68 procenti. Divas pēcvēlēšanu aptaujas, ko televīzijas kanāli publicēja sestdienas vakarā, liecināja, ka PS nedaudz apsteidz Smer-SD.

59 gadus vecais Fico ir solījis, ka Slovākija pārtraukts piegādāt bruņojumu Ukrainai, kā arī ir aicinājis uzlabot attiecības ar Krieviju.

Analītiķi prognozē, ka Roberta Fico valdība varētu radikāli mainīt Slovākijas ārpolitiku un tās nostāja varētu līdzināties tai, kāda ir Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam.

Guess who's back! Congratulations to Robert Fico on his undisputable victory at the Slovak parliamentary elections. Always good to work together with a patriot. Looking forward to it! 🇭🇺🇸🇰 pic.twitter.com/JHIlYWKX6c

— Orbán Viktor (@PM_ViktorOrban) October 1, 2023

Gaidāma sarežģīta valdības veidošana

Tomēr Fico partijai “Smer-SD”, visticamāk, nebūs viegli izveidot koalīciju ar pietiekamu vairākumu. Fico pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka vēlas pārtraukt iedzīvotāju vidū nepopulāro militāro palīdzību Ukrainai un atbalstīt kaimiņvalsti tikai ar civilajām precēm, ja viņš atgriezīsies pie varas. Tomēr gandrīz visas pārējās partijas, kas ievēlētas parlamentā, vēlas to turpināt.

Viena no potenciālajām "Smer-SD" koalīcijas partnerēm ir kreisā partija "Balss - sociāldemokrātija" ("Hlas - SD"), kas 2020.gadā atšķēlās no Fico vadītās partijas un kuru vada bijušais "Smer-SD" priekšsēdētāja vietnieks Peters Pellegrīni. Paredzams, ka tā iegūs 27 deputātu mandātus.

Abas partijas varētu veidot koalīciju ar nacionālistisko labējo Slovāku nacionālo partiju (SNS). Gaidāms, ka tai jaunajā parlamentā būs 10 vietas, līdz ar to trim partijām kopā būtu 79 mandāti.

Fico jau iepriekš divas reizes ir veidojis valdību ar SNS, kas arī iebilst pret militāro palīdzību Ukrainai.

Slovākijas prezidente Zuzana Čaputova svētdien pavēstīja, ka pirmdien uzdos Fico veidot nākamo valdību atbilstoši tradīcijai, ka ministru kabineta veidošana pirmajam tiek uzdota tā politiskā spēka pārstāvim, kas vēlēšanās ieguvis visvairāk balsu.

"Mūsu konstitucionālās tradīcijas garā rīt es uzticēšu valdības veidošanu vēlēšanu uzvarētājam," sacīts Čaputovas paziņojumā.

Jaunajā parlamentā būs arī ekspremjera Igora Matoviča vadītā konservatīvā partija "Parasti cilvēki un neatkarīgas personības" ("OĽaNO"), liberālā partija "Brīvība un solidaritāte" ("SaS"), kā arī centriski labējā Kristīgi demokrātiskā kustība (KDH).

Jaunā valdība nomainīs nestabilo centriski labējo koalīciju, kas ir pie varas kopš 2020.gada un kuras laikā tika izveidoti trīs ministru kabineti.

ES un NATO valsts Slovākija tieši robežojas ar Ukrainu un ir bijusi viena no apņēmīgākajām politiskajām un militārajām atbalstītājām kaimiņvalstij, kurai uzbruka Krievija. Fico jau bija valdības vadītājs no 2006. līdz 2010. gadam un no 2012. līdz 2018. gadam un 2007. gadā ieveda Slovākiju Šengenas zonā, bet 2009. gadā - eirozonā. Pēc pētnieciskā žurnālista Jana Kucjaka un viņa līgavas Martinas Kušnirovas slepkavības 2018. gadā izmeklēšanas gaitā tika atklāti plaši korupcijas tīkli, kuros bija iesaistītas arī augstas valsts amatpersonas. Fico bija spiests atkāpties masu protestu spiediena dēļ.

Trešā spēcīgākā puse kā nākamais partneris?

Kā partneris "Smer" galvenokārt ir vajadzīgi liberālāki bijušā premjerministra Pētera Pellegrīni vadītie sociāldemokrāti, kas no tās atdalījās un ieguva 15 procentus. Šī partija ar nosaukumu "Balss - sociāldemokrātija" (Hlas-SD) ir iespējamais koalīcijas partneris gan Smer-SD, gan PS. Tāpat kā Smer-SD, arī Hlas-SD iestājas par spēcīgu labklājības valsti. Tomēr atšķirībā no Fico Pellegrini atbalsta turpmāku militāro palīdzību Ukrainai.

Papildus šīm trim spēcīgākajām partijām parlamentā iekļuva arī trīs nelielas partijas, kas atbalsta militāro palīdzību Ukrainai, un prokrieviskā Slovākijas Nacionālā partija SNS. PS līderis Mihals Simecka (Michal Simecka) pēc abu prognožu publicēšanas bija noskaņots piesardzīgi. Viņš ziņu aģentūrai TASR sacīja, ka rezultāti vieš cerības. Tomēr viņa partija joprojām ar sāpēm atceras, ka iepriekšējās vēlēšanās vēlēšanu rezultāts partijai bija sliktāks par prognozēto. 2020. gada Saeimas vēlēšanās PS, kas toreiz kandidēja kopā ar vēl vienu liberālu partiju kā vēlēšanu apvienība, pavisam nedaudz pietrūka, lai iekļūtu parlamentā. Atsevišķām partijām tiek piemērota piecu procentu barjera, bet vēlēšanu aliansei jāiegūst vairāk nekā septiņi procenti.

Vēlēšanas, kas sākās sestdienas rītā, beidzās vēlu vakarā. Pēdējie vēlēšanu iecirkņi tika slēgti nevis plkst. 22.00, kā bija paredzēts, bet trīs ceturtdaļas stundas vēlāk. Iemesls tam bija problēmas atsevišķos vēlēšanu iecirkņos, kur vēlēšanu komisijas locekļiem bija veselības problēmas. Saskaņā ar likumu balsošanas pārtraukumi ir jākompensē, attiecīgi pagarinot balsošanas laiku.