No 17. septembra līdz 2. oktobrim Latvijas austrumu pierobežā notika valsts aizsardzības mācību «Namejs 2023» aktīvā fāze, kuras laikā tika trenēta NBS vienību spēja ātri un efektīvi izvērsties uzdevumu izpildei jebkurā vietā Latvijā. Par Rīgas zemessargu spējām pildīt uzdevumus austrumu pierobežā intervijā TVNET stāsta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieris pulkvežleitnants Normunds Baranovs.
Vai Zemessardzes 1. Rīgas brigādei ir mainījusies Rīgas aizsardzības koncepcija pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā? Pieļauju, ka jūs, tāpat kā daudzi citi Latvijas un mūsu kaimiņvalsts bruņoto spēku komandieri, cieši sekojat līdzi notikumiem Ukrainā un, iespējams, karš mums ir devis jaunas mācības un atklāsmes. Varbūt ir pat pārskatīti aizsardzības plāni un prioritātes?
Ja runājam par 1. Rīgas brigādi, tad aizsardzības koncepcija mums nav mainījusies. Patiesībā Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā apstiprināja, ka esošā koncepcija varētu būt optimālais veids, kā mēs aizsargātos. Kas ir mainījies? Mainījies ir tas, ka 1. Rīgas brigādei ir pievienojušies vairāk nekā tūkstotis jaunu zemessargu. Tas padara mūsu brigādi spēcīgāku, mēs varam daudzus uzdevumus veikt efektīvāk. Tūkstotis jaunu zemessargu ir liels skaits, tas ir būtisks pastiprinājums brigādei. Vēl noteikti gribētu pieminēt to, ka jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā militārajā vidē nebija nekādu ilūziju par Krievijas kara vešanas taktiku. Respektīvi, mēs jau paredzējām, ka iebrukuma gadījumā būtu lieli civiliedzīvotāju upuri. Un tas nozīmē, 1. Rīgas brigādei ir cieši jāsadarbojas ar Rīgas un citām pašvaldībām, kas ietilpst mūsu atbildības teritorijā. Mēs sadarbojamies ar policiju, pašvaldības policiju un daudzām citām organizācijām, kas būtu iesaistītas tieši civilās aizsardzības nodrošināšanā. Mums kā brigādei pamatā ir savi aizsardzības uzdevumi, bet noteikti nedrīkst aizmirst arī par civilo aizsardzību, un šeit ļoti būtiska ir brigādes sadarbība ar visiem iesaistītajiem sadarbības partneriem.