Tiesībsargs ir gandarīts par Satversmes tiesas nolēmumu minimālā ienākuma lietā, sacīja Tiesībsarga biroja pārstāvji.
Tiesībsarga ieskatā, tiesa ir skaidri izgaismojusi tos trūkumus, uz ko arī tiesībsargs esot norādījis likumdevējam tiesību normu izstrādes gaitā. Vienlaikus būtiski esot tas, ka tiesa ir īpaši detalizēti analizējusi gan vēsturisko, gan aktuālo tiesisko regulējumu, aplūkojot katru no cilvēka pamatvajadzībām un to, kādi sociālā atbalsta mehānismi cilvēkam ir pieejami.
"Nepietiek ar to, ka likumdevējs norāda, ka ir pieejami daudz un dažādi sociālā atbalsta mehānismi. Būtiski uzsvērt, ka tiesa konstatēja, ka esošie sociāla atbalsta mehānismi nenodrošina ikvienam cilvēkam, kam tas ir nepieciešams, sociālo aizsardzību vismaz minimālā apmērā," uzsver tiesībsargs.
Konkrētu skaitlisku apmēru, kādam ir jābūt minimālā ienākuma lielumam, tiesībsargs atteicās komentēt, skaidrojot, ka šis lielums katram iedzīvotājam var atšķirties. Taču sociālajam atbalstam ir jābūt mērķētam, un atbalstam cilvēkiem ar viszemākajiem ienākumiem ir jābūt tādam, lai vismaz minimālā apmērā pienācīgi apmierinātu katru no tā pamatvajadzībām, norāda tiesībsargs.
Jau ziņots, ka Satversmes tiesa šodien par neatbilstošām pamatlikumam pasludinājusi normas, kas nosaka minimālo ienākumu slieksni un tā pārskatīšanas periodu.
Lieta tika ierosināta pēc 20 bijušo Saeimas deputātu pieteikuma. Viņi lūdza ST izvērtēt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 33.panta pirmās daļas un likuma "Par sociālo drošību" 2.2 panta otrās un trešās daļas atbilstību Satversmes 1.un 109.pantam.
Lietā sākotnēji apstrīdētās normas bija spēkā līdz šī gada 30.jūnijam un noteica zemāko minimālo ienākumu slieksni - 109 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 eiro pārējām personām mājsaimniecībā, kā arī paredzēja šā sliekšņa pārskatīšanas regularitāti - ne retāk kā reizi trijos gados.
ST secināja, ka likumdevējs gan ir noteicis atbalsta pasākumus atsevišķu pamatvajadzību nodrošināšanai minimālā apmērā, tomēr nevar atzīt, ka ikvienai trūcīgai personai būtu pieejams visu tās pamatvajadzību apmierināšanai pietiekams atbalsts. Līdz ar to jaunajās apstrīdētajās normās paredzētā minimālo ienākumu sliekšņa noteikšanas kārtība kopā ar sociālās drošības sistēmas pasākumiem nenodrošinot ikvienai trūcīgai personai iespēju dzīvot cilvēka cieņai atbilstošu dzīvi. Tādēļ ST atzina, ka arī jaunās apstrīdētās normas neatbilst Satversmes 1.un 109.pantam.