Sestdienn Cēsīs ar divu dienu atvēršanas svētkiem durvis apmeklētājiem vērs Kosmosa izziņas centrs, informēja Cēsu novada pašvaldības Attīstības pārvaldes pārstāve Ilze Sestule.
Centrs veidots tā, lai apmeklētāji gūtu priekšstatu par to, cik daudz mūsu ikdienas procesi, zinātnes sasniegumi, izgudrojumi, cilvēciskās dotības ir saistītas ar kosmosa izpēti. Centrs arī informēšot par plašajām karjeras un biznesa attīstības iespējām, ko sniedz kosmosa nozare.
Pēc Sestules vārdiem, Kosmosa izziņas centra pirmā stāva ekspozīcijas saturs būs orientēts uz sabiedrību un vizuālu pieredzi. Ienākot centrā, apmeklētājiem būs iespēja pārbaudīt, kā tiek saražota enerģija, staigājot pa soļu ģeneratoru ražojošo grīdu, paralēli ekrānā būs iespēja sekot līdzi saražotās enerģijas daudzumam. Šāda grīda ir lielākā uzstādītā Eiropā, sacīja Sestule.
Apmeklētājiem tiks piedāvāts arī cilvēces izpētes vēstures tunelis, lai gūtu iespaidu, kā attīstījusies zinātne, inženierzinātne un pati sabiedrība sākot no aizvēstures. Vēl šajā stāvā varēs apskatīt dažādus ar kosmosu saistītu objektu modeļus - raķetes, robotus, roverus, satelītus, raķešu dzinējus, un citus.
Centra otrā stāva saturs paredzēts ar uzsvaru uz STEM - tas ir vairāk interaktīvs un balstīts uz dažādu uzdevumu veikšanu. Daļa no otrā stāva ekspozīcijas ir par Marsa kolonizāciju, kur tiks parādīts kā STEM zināšanas palīdzētu izdzīvot uz citas planētas. Savukārt Kosmosa centra trešajā stāvā būs iespēja pieredzēt, kā trenējas astronauti.
Kosmosa izziņas centra galvenais un lielākais eksponāts būs Starptautiskās kosmosa stacija, kas divos stāvos tika izbūvēta kā replika īstajai, klāstīja Sestule. Kosmosa stacijai dots nosaukums "Auseklis". Pirmajā kosmosa stacijas stāvā apmeklētāji varēs iepazīties ar astronautu ikdienu uzturoties misijās kosmosā, bet otrā stāvā kosmosa stacija būs sasaistīta ar misijas vadības centru.
Kosmosa izziņas centra ēka, kas atrodas Cēsīs, Cīrulīšu ielā 63, tika nodota ekspluatācijā šogad februārī. Viens no būvniecības projekta galvenajiem mērķiem bija izbūvēt jaunu, ilgtspējīgu un enerģētiski pašpietiekamu ēku, sacīja Sestule.
Uz ēkas jumta ir uzstādīti saules paneļi, kas nodrošinās pietiekami elektrības visām centra vajadzībām. Ēka ir paredzēta ar zemu enerģijas patēriņu, kas ir plānota 15 kilovatstundas uz kvadrātmetru gadā. Galvenais siltumnesējs ir siltumsūknis ar kopējo uzstādīto jaudu 70 kilovati, savukārt siltā ūdens ražošanai ir uzstādīti divi granulu apkures katli ar kopējo jaudu 120 kilovati. Uzstādītas arī siltā ūdens tvertnes un akumulācijas tvertnes, kā arī turpat atrodas iekārta otrreizējai lietus ūdens izmantošanai, kas tiks savākts no ēkas jumta.
Ārā ir izbūvētas pazemes tvertnes, kur šis lietus ūdens tik attīrīts un pēc tam jau padots otrreizējai izmantošanai ēkā uz sanitārajiem mezgliem. Ēkā darbojas viedās vadības un kontroles risinājumi gan elektroenerģijas, gan siltumenerģijas patēriņa vadībai un kontrolei. Savukārt blakus centram ir izbūvēta autostāvvieta ar 53 vietām, kā arī ierīkotas četras abpusējās ātrās elektroautomobiļu uzlādes stacijas astoņām automašīnām un viena autobusa uzlādes stacija.
Projektu par ēkas celtniecību Cēsu novada pašvaldība īstenoja ar Latvijas valsts budžeta programmas Emisiju kvotu izsoles instrumenta (EKII) finansējumu. Projekta kopējās izmaksas ir 11 354 188 eiro.
No tām projekta attiecināmās izmaksas ir 10 065 642 eiro, no tām EKII līdzekļi ir ne vairāk kā 49,67% no attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 5 miljonus eiro.
Kosmosa izziņas centra saturs veidots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta 2014. - 2021.gada perioda programmas "Pētniecība un izglītība" aktivitātes "Inovācijas centri" projekta "Inovācijas centra izveidošana Cēsīs" atbalstu. Šī projekta kopējās izmaksas ir 2,15 miljoni eiro, no kurām 1,64 miljoni eiro ir Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums, 289 825 eiro - Latvijas valsts budžeta līdzfinansējumu, bet 214 684 eiro - Cēsu novada pašvaldības līdzfinansējums.
Paredzēts, ka centru gadā apmeklēs līdz 100 000 cilvēku.