/nginx/o/2023/10/20/15667433t1h2848.jpg)
Šķavas ir dabiskas, tomēr ne tik nevainīgas, kā varētu šķist. Vai zināji, ka viens šķaudiens var saturēt ap 100 tūkstošiem kaitīgu mikrobu, kas strauji izplatās gaisā, bieži kļūstot par dažādu saslimšanu izraisītājiem? Tāpēc ir svarīgi būt piesardzīgam un, ja pašam gadījies apslimt, parūpēties par to, lai vīrusi neizplatītos tālāk.
Vairāk par šķaudīšanu un tās negatīvo seku mazināšanu stāsta Aptieku tīkla "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
“Šķaudīšana ir aizsardzības mehānisms, ko var iedarbināt dažādi faktori. Tomēr rudenī to visbiežāk izraisa vīrusi, un tā var būt agrīns saaukstēšanās simptoms.
Šo mehānismu ķermenis izmanto tad, kad deguna dobumā vai aizdegunē nonākuši kairinātāji – putekļi, mikrobi, dūmi vai alergēni, tādā veidā dabiski rūpējoties par to tīrību. Taču, atbrīvojoties no kairinātājiem, diemžēl tiek izplatīti arī vīrusi un baktērijas, kuri ātri vien nokļūst arī apkārtējo organismos,” stāsta farmaceite.
Lūk, pieci padomi, kā pareizi šķaudīt, lai ierobežotu vīrusu izplatību.
Vienreiz lietojamās salvetes ir lielisks palīgs rudens sezonā, lai nenokļūtu neērtās situācijās, kad piemeklē negaidīts šķaudiens. Vīrusi pārvietojas gaisā, tāpēc, lai izvairītos no to izplatīšanās un pasargātu apkārtējos, šķaudīšanas brīdī nepieciešams aizsegt degunu un muti ar salveti. Svarīgi pēc tam salveti neatstāt uz galda vai somā, bet gan izmest, lai vīruss nenokļūtu uz citām virsmām.
Ja gadās situācija, kad šķaudīšanas brīdī vienreizējā salvete nav pieejama, jāklepo un jāšķauda elkonī, lai vīrusi netiktu nodoti tālāk, piemēram, sasveicinoties ar citiem cilvēkiem vai atverot durvis. Vislabāk šādi šķaudīt, ja uzvilkts apģērbs ar garām piedurknēm, jo tādā gadījumā vīrusi paliks apģērbā, nevis uz ādas vai gaisā.
Farmaceite skaidro –
lai arī visbiežāk cilvēki šķaudīšanas brīdī degunu un muti aizsedz ar plaukstu, tas tikai palīdz pārnēsāt vīrusus.
Ja tomēr nav bijis citas iespējas, piemēram, šķaudīt salvetē vai elkonī, tad pēc šķaudīšanas obligāti jāatceras uzreiz nomazgāt rokas siltā ūdenī ar ziepēm vai izmantot antibakteriālos līdzekļus.
Roku mazgāšana pēc klepošanas, šķaudīšanas vai deguna šņaukšanas ir obligāta – to pieaugušie māca saviem bērniem, taču paši pārsteidzoši bieži mēdz darīt pavirši.
Rokas ir jāmazgā ar siltu, tekošu ūdeni un ziepēm, jo, mazgājot tās tikai ar ūdeni, vīrusus un baktērijas iespējams nomazgāt tikai daļēji.
Tāpat svarīgi nesteigties un kārtīgi nomazgāt visas roku daļas – plaukstu virsmas, pirkstus, to starpas un arī nagus.
Šķaudīšana ir negaidīts un nekontrolējams process, taču, ja tā kļuvusi regulāra, nevajadzētu to ignorēt. Tādā gadījumā, lai pasargātu citus no iespējamās saslimšanas, ieteicams neuzturēties publiskās vietās un ievērot distanci, vislabāk – atpūsties mājās.
Interesanti fakti par šķaudīšanu
Raksts tapis sadarbībā ar "Apotheka".
