Eksperts: Ātrumam ir nozīme – ceļu satiksmes drošību veidojam kopā (9)

Vanks skaidro: "Apzinīgais autovadītājs izjūt spiedienu, piemēram, palielināt braukšanas ātrumu pāri noteiktajai robežai, jo plūsma iet ātrāk, nekā to paredz atļautais ātrums. Diemžēl nevaram sagaidīt, ka satiksmes jaunpienācējs noteiks plūsmu. Noteikumu un drošas braukšanas principu ievērošanai jākļūst par normu it visiem satiksmes dalībniekiem. Tad jaunais autovadītājs nejutīsies spiests rīkoties pretēji apgūtajiem principiem un situācija uz ceļiem kļūs drošāka ikvienam."

Eksperts norāda, ka atļautais ātrums noteikts pamatotu iemeslu dēļ. Pat nedaudz pārsniegts ātrums ievērojami palielina avārijas risku. Pārsniegts ātrums palielina bremzēšanas ceļu, taču ir gana daudz situāciju, kad, lai izvairītos no bīstamiem šķēršļiem, reaģējam nevis ar bremzēšanu, bet gan ar manevrēšanu.

"Papildu kilometri stundā ievērojami apgrūtina autovadītāja spēju "strādāt ar stūri", lai izvairītos, piemēram, no sadursmes ar meža dzīvnieku vai tuvumā nonākušu kravas automobili. Šādos gadījumos daži kilometri stundā ir noteicējs tam, vai paspējam nogriezties no šķēršļa un atgriezties joslā vai rodas nekontrolējama sānslīde, kas var radīt avāriju. Jāņem vērā, ka autovadītājam braukšanas laikā jāspēj uztvert un novērtēt ļoti daudz informācijas, kā zīmes, ceļa segumu un citu satiksmes dalībnieku rīcību. Ja braucam ātrāk par atļauto ātrumu, neievācam pietiekami daudz informācijas un samazinām savas izredzes pareizi reaģēt, lai uzturētu drošību uz ceļiem. Tieši tādēļ ir svarīgi šo tēmu aktualizēt sabiedrībā, kā, piemēram, to dara CSDD jaunā kampaņa "Laimē ceļojumu uz cietumu vai ievēro ātrumu"," pauž eksperts.

Vanks saka, ka spēja uztvert vides signālus un strauji reaģēt ir īpaši apgrūtināta gadalaiku pārejas periodos – agrā pavasarī, agrā un vēlā rudenī. Smagākas avārijas gan novērojam vasarā, jo cilvēki jūtas droši un mēdz rīkoties pārgalvīgi. Tomēr īpaši bīstams ir rudens sākums. Šajā laika posmā, kad bērni atgriežas skolā un aukstums vēl neattur no divriteņu transportlīdzekļu – velosipēdu, motociklu, motorolleru un elektroskūteru – lietošanas, satiksme kļūst blīvāka, bet rīti un vakari – tumšāki. Rudenī braukšanas apstākļus apgrūtina arī strauja laikapstākļu maiņa – vienu brīdi +2 grādi, tad atkala un slidens. Pat uz asfalta sakritušas, samirkušas, sabraukātas koku lapas var radīt slidenu dubļu kārtu, kas pakļauj satiksmes dalībniekus riskam.

Vēlā rudenī jādomā par tehnikas sagatavošanu ziemas periodam, īpaši apsverot redzamību un saķeru drošību. Ja neesam parūpējušies par priekšējo stiklu, slotiņām vai salona gaisa filtru, logu aizsvīšana var apgrūtināt redzamību, it sevišķi lietus laikā. Jāņem vērā, ka arī gājēji ne vienmēr parūpējas par savu drošību – nenēsā atstarotājus vai košāku apģērbu. Ja pirmais sniegs rosina braukt piesardzīgi, tad rudenī, kad vēl neesam atraduši no vasaras apstākļiem, braucot vienmēr jāpatur prātā minētie faktori. Jābūt gataviem it visam, norāda Drošas Braukšanas skolas direktors.

"Gatavību reaģēt veicina drošas braukšanas pamatprincipu pārzināšana. Galvenie pamatprincipi, ja neskaita tehnisko vai mehānisko spēju un sapratni, kā novaldīt automašīnu, ir skatīšanās uz priekšu, informācijas ievākšana, situācijas novērtēšana un pareizo lēmumu pieņemšana. Autoskolā šos principus diemžēl bieži vien neapgūstam. Tad rodas attieksme – kas tad notiks, ja braukšu 10 km/h ātrāk?

Cilvēkiem, kuri iziet drošas braukšanas kursu, top skaidrs, ar ko atšķiras plus 10 km/h – kā izmainās bremzēšanas ceļš, mašīnas uzvedība un stūrēšana. Tad autovadītāji labāk apzinās galvenos nelaimju iemeslus.

Protams, ja autovadītājs izrāda interesi par drošas braukšanas spēju apgūšanu, tas liecina, ka viņš jau vēlas droši piedalīties satiksmē. Domāju, ka šie autovadītāji ir labie piemēri – apzinīgie satiksmes dalībnieki, kuri apgūtās zināšanas izmanto praksē. Zināšanas par nelaimju cēloņiem un rīcību sarežģītās situācijās pārliecina, ka uz ceļa nav vērts lieki riskēt – jābrauc droši," viedokli pauž Vanks.