Pētnieks: Par piekļuves Baltijas jūrai liegšanu var runāt tikai kara gadījumā (2)

Jūras teritoriju aizsardzība no ārvalstu kuģiem sasniedza augstāko punktu Igaunijas–Latvijas reņģu karā 1995. gadā. Latvijas zvejas flote nozvejoja reņģes ap Rūnu salu, kas atrodas vairāk nekā 27,5 jūdzes no Igaunijas krasta. Tomēr saskaņā ar starptautiskajām jūras tiesībām valsts robeža iet nepārtraukti starp punktiem, kas atrodas 27,5 jūdžu attālumā viens no otra. Ruhnu apkārtnē ir zivju nārsta vietas. Latvieši tur bija pieraduši makšķerēt, bet Igaunija šo apvidu uzskatīja par savu.

“Igaunijas Republikas vēsturē ir tāds notikums, kad 1995. gadā, manuprāt, bija 13. aprīlis, es biju spiests nosūtīt robežsardzes kuģus, pa trim, lai aizsargātu Ruhnu zivju resursus vai valsts robežu,” sacīja viceadmirālis Tarmo Kõuts, Robežsardzes pārvaldes ģenerāldirektors no 1993. līdz 2000. gadam.

Viņaprāt, veselais saprāts tomēr uzvarēja. Toreiz viņš valdībai uzrakstīja piezīmi, ka jārisina valsts robežas jautājums.

“1996.gadā Tīts Vē kā premjerministrs un Andris Šķēle kā Latvijas premjerministrs – mēs visi tikāmies Latvijā un tur pēc ilgām diskusijām panācām kopīgu pozīciju attiecībā uz valsts robežu,” atcerējās Kõuts.

Tartu Universitātes un Norvēģijas Jūras tiesību centra pētnieks Aleksandrs Lots piebilda, ka starptautiskā kuģu un gaisa satiksme ir jānodrošina, balstoties uz jūras tiesībām, par satiksmes traucēšanu būtu jādomā kara situācijā.

“Ja ir jāslēdz starptautiskā kuģniecības satiksme, tajā, tēlaini izsakoties, būtu jāietver Dānijas jūras šaurumu slēgšana. Visa starptautisko jūras šaurumu tiesiskā regulējuma loģika balstās uz to, ka tie nav slēgti,” sacīja Lots.

“Šos jūras šaurumus varētu slēgt to valstu valstīm, kuģiem un lidmašīnām, ar kurām NATO šobrīd karo. Līdz ar to par Baltijas jūras pārvēršanu par pilnīgu ezeru starptautiskās jūras un gaisa satiksmes ziņā nav runa,” viņš teica.

Kuģu satiksme Baltijas jūrā ir bijusi apgrūtināta dažādu karu laikā, sākot no pirmā Turcijas kara 19. gadsimta vidū līdz Otrajam pasaules karam.

Edgars Rinkēvičs par zemūdens infrastruktūras bojājumiem Baltijas jūrā: Reāla atbilde – ja mēs redzam šāda veida incidentus, manā izpratnē, NATO vienkārši būtu reāli jāslēdz Baltijas jūra kuģošanai. To var izdarīt. Protams, tas ir jautājums par veselu rindu starptautisko jūras…

— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) October 19, 2023