Pēc pētnieces paustā, EK ir virzījusi Ukrainu uz sarunu sākšanu ar par 90% īstenotām reformām. Tas, savukārt, nozīmē to, ka katrā no septiņām kategorijām pietrūkst 10% īstenotu reformu. EK to dara apzināti, jo Ukraina, esot karā, nevar sasniegt 100%.
"Ja skatāmies uz praktisko situāciju, pieļauju, ka Eiropadome varētu ņemt vērā karu kā faktoru. Taču būtiska ir ES dalībvalstu vienbalsība. Jautājums ir par to, vai, piemēram, Ungārija būs gatava ņemt vērā Ukrainas atbilstību uzņemšanas kritērijiem, ja valsts atrodas karā. Nav skaidrs, vai Ungārija būs gatava piekāpties, ka kara laikā Ukrainai jādod pielaide uz tālāko iestāšanās virzību," teica Palkova.
Pētniece akcentēja, ka šeit ir divu faktoru spēle, kas ir ne tikai Ukrainas tehniskā atbilstība kritērijiem, bet arī politiskās gribas spēle, kā uz šo procesu skatās dalībvalstis.
LETA jau rakstīja, ka EK trešdien, 8.novembrī, ieteikusi uzsākt ar Ukrainu sarunas par iestāšanos ES, neskatoties uz nepilnībām korupcijas apkarošanā un nepietiekamu tā dēvēto oligarhu ietekmes ierobežošanu.
Pirms pirmās sarunu kārtas jāpabeidz šajās jomās nepieciešamās reformas, kā arī jāgarantē nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzība, paziņojusi EK.
Ukrainas valdība demonstrējusi ievērojamu institucionālā spēka, apņēmības un funkcionēšanas spēju līmeni, norādīja EK.
EK rekomendēja sākt iestāšanās sarunas arī ar Ukrainas kaimiņvalsti Moldovu. Attiecībā uz Gruziju EK rekomendējusi to oficiāli atzīt par kandidātvalsti, kad tā būs novērsusi trūkumus, arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu, kā arī nepilnības vēlēšanās.
Ukraina pieteikumu dalībai ES iesniedza pagājušā gada sākumā, tūlīt pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma, un jau pagājušā gada jūnijā tā tika atzīta par oficiālu ES kandidātvalsti.
Tad Kijivai tika iesniegts reformu saraksts septiņās prioritārajās jomās, kas jāīsteno pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas.
Par iestāšanās sarunu uzsākšanu, pamatojoties uz EK ziņojumu, galīgais lēmums pieņemams dalībvalstu līderiem decembrī paredzētajā samitā.
Nav garantiju, ka dalībvalstis pieņems vienprātīgu lēmumu. Ungārija un Slovākija ir īpaši vēsas attiecībā uz Ukrainas vēlmi pievienoties ES.