Latvijā dzīvo gana daudz trešo valstu pilsoņu, kuru iekļaušanai sabiedrībā ir nepieciešama kvalitatīva integrācijas politika, taču tādas joprojām nav, šādu nostāju intervijā aģentūrai LETA pauda Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) vadītāja Zaiga Pūce.
Pūce sacīja, ka SIF ir fiksējusi Latvijas sabiedrības saliedētību šobrīd, taču ir svarīgi vērot situāciju dinamikā, novērtējot rādītājus arī pēc trīs vai pieciem gadiem, lai laicīgi varētu konstatēt jaunas problēmas. Vienlaikus Pūce pauda bažas, vai tad, kad rādītāju pasliktināšanās tiks fiksēta, valstij būs kvalitatīvas integrācijas programmas.
"Šobrīd mēs valstiski neesam nodefinējuši, kāda ir mūsu imigrācijas politika, bet trešo valstu pilsoņi te jau ir. Svarīgi uzrunāt politikas veidotājus, lai mums šādas programmas būtu. Mums ir jāizveido klienta ceļš no brīža, kad citas valsts piederīgais iebrauc mūsu valstī, līdz brīdim, kad viņš ir iekļāvies," pārliecināta ir Pūce.
Viņasprāt, sliktākais ir neko nenodrošināt trešo valstu pilsoņiem un cerēt, ka cilvēki paši iemācīs latviešu valodu, iekļausies sabiedrībā vai aizbrauks. Pūce uzskata - ja ar trešo valstu pilsoņiem neviens nestrādās, tad veidosies kopienu iedīgļi, pie kurām vēlāk brauks arī pārējie, jo tur jutīsies drošāk.
Komentējot to, vai SIF ar šiem iedīgļiem jau strādā, Pūce sacīja, ka līdz šim nav bijis politiskā uzstādījuma ar viņiem strādāt.
Izņēmums ir Vienas pieturas aģentūra, kurā cilvēks var saņemt pamatinformāciju vai, piemēram, tulku pēc nepieciešamības, bet tas ir Eiropas fondu finansējums. No valsts budžeta šim jautājumam finansējums nav paredzēts. Pie tam, pamatvajadzību nodrošināšana nerisina integrācijas jautājumu pēc būtības.
Pilna intervija ar Pūci lasāma sadaļā LETA+
