«Esmu redzējis, ko tas nozīmē – kad īsā laikā, nekontrolēti salaižot iekšā no dažādām arābu valstīm un Āfrikas valstīm, mainās pilsēta un valsts... » sarunā raidījumā «Pulss» norāda bijušais labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP), aicinot meklēt risinājumus kontrolētai darbaspēka migrācijai. Latvijas uzņēmēju, politiķu un amatpersonu aprindās valda vienprātība - ir pēdējais brīdis risināt darbaspēka trūkuma problēmu!
Raidījuma «Pulss» epizodē par šīm tēmām sarunāties aicinājām Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un bijušo labklājības ministru Gati Eglīti (Jaunā Konservatīvā partija, JKP).
Gorkšs sarunas laikā skaidro, kas ir galvenais ietvars, kuru izmantojam, lai runātu par darbaspēku Latvijā, – tā ir konkurētspēja. Konkurētspējas veicināšana mūsu darba devējiem, uzņēmumiem ir svarīga reģiona kontekstā. Viens no galvenajiem konkurētspēju ietekmējošajiem faktoriem ir darbaspēka pieejamība un darbaspēka izmaksas. Un tāpēc mēs runājam par darbaspēka pieejamību. Šī darbaspēka Latvijā trūkst.
Mums ir izveidojusies interesanta situācija – mums ir viens no vēsturiski zemākajiem bezdarba rādītājiem, bet vienlaikus mums ir liels skaits ekonomiski neaktīvo cilvēku Latvijā.
Tātad mums ir jārūpējas par to, lai piesaistītu tos cilvēkus, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav iesaistīti darba tirgū, kā arī jāpiesaista jauni cilvēki – arī no citām valstīm.
Viens no galvenajiem konkurētspējas faktoriem ir darbaspēka nodoklis. Respektīvi, cik līdzekļu darba devējs maksā par darbinieku un cik līdzekļu viņš var ieguldīt darbinieka algas celšanai un ieguldīt savā attīstībā. Būtiski – mēs varam ģenerēt finanšu apjomu, audzējot produktivitāti. Produktivitātei būtu jāaug, pirms tiek palielināts atalgojums un izmaksas. Ja tas notiek otrādi – mēs palielinām algas un tad cenšamies panākt produktivitātes pieaugumu – mēs nokļūstam tādā kā spirālē. Palielinot atalgojumu, ir jāpalielina izcenojums, tad – atalgojums…
Ir jāmeklē veidi, kā šo produktivitāti celt. Viens no veidiem – ieviešot jaunākās tehnoloģijas un robotizējot ikdienas darbu. Otrs – veidojot šī darba apjomu, ko var veicināt papildu darbaspēks. Tas ir viens no veidiem, kā veicināt produktivitāti, tādējādi papildu līdzekļus novirzot uzņēmuma attīstībai. Tas ir savienots process.
