/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
:format(webp)/nginx/o/2023/11/30/15753219t1h061a.jpg)
ASV varasiestādes pastiprina spiedienu uz Turciju, kas aizliegtas preces novirza uz Krieviju, kā arī negrib vai nespēj ierobežot finanšu plūsmas palestīniešu kustībai “Hamās”. “Ieņemot šādu nostāju, Ankara pielej eļļu ugunij, kas deg abos reģionos,” Turcijas amatpersonas brīdinājis ASV Finanšu ministrijas finanšu izlūkošanas un terorisma apkarošanas ministra vietnieks Braiens Nelsons.
Viņš šogad otro reizi devās uz Turciju, plānojot apspriest “centienus izmeklēt un novērst tirdzniecības un finanšu darbības, kas veicina Krievijas karu Ukrainā”. Tiekoties ar vietējām amatpersonām, Nelsons runāja par divējāda lietojuma preču sūtījumiem caur Turciju uz Krieviju:
“Mēs esam apņēmības pilni darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai pārtrauktu visas šīs [plūsmas], un mēs vēlamies to darīt sadarbībā ar Turciju, taču esam gatavi rīkoties arī paši.”
ASV ir izveidojušas sarakstu ar 45 “augstas prioritātes” precēm, tostarp mikročipiem, sakaru iekārtām u.c., kuras papildus civilajiem nolūkiem var izmantot arī ieroču ražošanā. ASV, Eiropas Savienība, Apvienotā Karaliste un Japāna ir aizliegušas šādu preču eksportu uz Krieviju, kas tās izmanto raķetēs, dronos, helikopteros un tamlīdzīgi. Taču laika posmā no šā gada janvāra līdz septembrim Turcija uz Krieviju un piecām NVS valstīm, kas tiek uzskatītas par starpniekiem šādās operācijās, nosūtīja preces no šī saraksta 158 miljonu ASV dolāru vērtībā. Tas ir trīs reizes vairāk nekā 2022. gadā tajā pašā periodā un 5,6 reizes vairāk nekā vidēji 2015.-2021. gadā, kad šādi sūtījumi veidoja tikai 28 miljonus ASV dolāru, liecina “Financial Times” aprēķini.
Turcijas ostās tika apkalpoti Krievijas kravas kuģi, kuriem bija noteiktas sankcijas. Krievijas naftas produkti tika pārvadāti caur “Dortyol” termināli tāda paša nosaukuma pilsētā Dortyol. Pēc sajaukšanas ar degvielu no citām valstīm tie nogādāti uz Grieķijas naftas pārstrādes rūpnīcu “Motor Oil Hellas”, no kuras Pentagons pērk degvielu saviem karakuģiem un lidmašīnām Eiropas bāzēs. Turcijas tankkuģu kompānija bija viena no piecām, pret kurām ASV noteica sankcijas par Krievijas naftas tirdzniecību virs 60 ASV dolāru par barelu robežvērtības.
Ja Turcijas iestādes nepārtrauks šādas darbības, vietējie uzņēmumi un uzņēmēji saskarsies ar sankcijām, ASV amatpersonas teica laikrakstam “The Wall Street Journal”.
Attiecībā uz “Hamās”, atšķirībā no Vašingtonas, Ankara neatzīst to par teroristisku organizāciju un savā attieksmē pret kustību nošķir tās politisko un militāro daļu. Lai gan ASV jau aptuveni desmit gadus ar sankciju palīdzību cīnās pret “Hamās” finansēšanu, Turcija nav liegusi ar grupējumu saistītiem uzņēmumiem darboties tās teritorijā.