Krievija pārdos 12 miljardus dolāru no pēdējām rezervēm, lai līdz pavasarim noturētu rubli stabilu (16)

Pirmdien Krievijas Centrālā banka paziņoja par jaunu formātu darījumiem ar zelta rezervēm un Nacionālo labklājības fondu, pret kā aktīviem kopš 2022. gada februāra ir piemērotas sankcijas. Tas neattiecas uz darījumiem ar fizisko zeltu un Ķīnas juaņām.

No Jaunā gada Centrālā banka iegādāsies valūtu pēc budžeta plāna (par naftas un gāzes ienākumu nodokļa virs bāzes līmeņa), kā arī sāks valūtas pārdošanu, izmantojot Nacionālo labklājības fonda līdzekļus, lai segtu budžeta izdevumus un investīcijas.

Valūtas pārdošanas apjoms (aptuveni 4,6 triljoni rubļu) pārsniegs valūtas iepirkšanas apjomu (3,6 triljoni rubļu), tādējādi Centrālā banka cer iepludināt tirgos summu, kas līdzvērtīga triljonam rubļu jeb 12 miljardiem dolāru pēc esošā kursa.

Tas ir vairāk nekā 10% no Centrālās bankas rīcībā esošajām valūtas rezervēm – Ķīnas juaņām, kas sastāda vairāk nekā 100 miljardus dolāru. Šāds apjoms rublim neļaus ievērojami nostiprināties, taču ar 12 miljardiem dolāru būs pietiekami, lai sniegtu rublim zināmu stabilitāti vismaz līdz 2024. gada pavasarim. Pēc Centrālās bankas prognozēm, līdz Krievijas diktatora Vladimira Putina pārvēlēšanām 2024. gada martā rubļa kurss pret dolāru varētu būt 80-83 rubļu robežās.

Šis ir valūtas kursa līmenis, ko Kremlis noteicis Centrālās bankas vadītājai Elvīrai Nabiuļļinai, lai mazinātu inflācijas spiedienu uz sabiedrību. Respektīvi – sasniedzot šādu rubļa kursu, ekonomikā izdotos maskēt dažādas problēmas un pārliecināt sabiedrību, ka “Putins lieliski tiek galā ar ekonomiskajām problēmām”.

Rubļa kurss šogad pieredzēja ievērojamu kritumu, dažubrīd nokrītoties zem 100 rubļiem par dolāru un iekļūstot trīs pasaulē vājāko valūtu sarakstā. Tomēr pašlaik rubļa vērtība palielinās, jo Centrālā banka strauji palielināja procentu likmi, kā arī 43 lielākajām kompānijām – eksportētājiem obligāts pienākums ir pārdot ārvalstu valūtu valstij.

Kopš novembra sākuma rublis ir kļuvis par 4,3% dārgāks. Vietējie ekonomisti neizslēdz, ka rublis varētu būt arī mazvērtīgāks par 80 rubļiem par dolāru, bet tādā gadījumā valstij būs problemātiski nosegt izdevumus, no kuriem trešā daļa paredzēta kara turpināšanai Ukrainā.