Viedoklis ⟩ Enerģijas ražošanas kapacitāte Latvijā jādubulto (1)

Enerģijas patēriņš Norvēģijā ir 23 374 kWh/gadā, un iekšzemes kopprodukts (IKP), ņemot vērā pirktspēju, ir 65 200 EUR uz vienu iedzīvotāju (https://ec.europa.eu/eurostat). Līdzīgu ainu varam novērot citās Ziemeļvalstīs – Somijā un Zviedrijā, kurās arī ir augsts elektroenerģijas patēriņš, un IKP ir aptuveni 40 000-45 000 EUR. Savukārt starp Baltijas valstīm Latvija ir ar zemāko elektroenerģijas patēriņu – 3684 kWh/gadā, kamēr mūsu kaimiņvalstīs tas ir no 4000 līdz 6000 kWh/gadā. Savukārt IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir 28 100 EUR, bet Lietuvā tas ir 34 500 EUR un Igaunijā – 31 400 EUR.

Pašlaik Ziemeļvalstīs ir pieprasījums pēc elektroenerģijas, un ir lielas ambīcijas jaunās nozarēs, kur nepieciešama zaļā enerģija. Ģeopolitiskā situācija ir radījusi vajadzību uzņēmumiem meklēt atrašanās vietas tuvāk mājām – Eiropā. Arī Baltija un Latvija ir gatavas jaunam un palielinātam atjaunīgās enerģijas patēriņam – vēja un saules enerģija piedāvā zemas ražošanas izmaksas bez vajadzības pēc papildu subsīdijām. Zemāku enerģijas cenu dēļ Baltija un Latvija varētu iegūt savu daļu no pieprasījuma, ko pašlaik apmierina Ziemeļvalstis. Izmantot šo iespēju aicināja arī nozares līderi, kas nesen pulcējās Rīgā, Baltijas vēja industrijas konferencē “WindWorks. Powering Economy”.

Vēja enerģija kā industriālais katalizators

“Vindr” pieredze liecina, ka mums nevajadzētu domāt tikai par to, kā patērēt mazāk enerģiju! Gluži pretēji – vajag ražot un tērēt divreiz vairāk! Šo argumentu apstiprina vienkārša patiesība: nav pārtikušu valstu, kurās ražotu maz enerģijas.

Norvēģijas, Zviedrijas un Somijas piemēri rāda, ka, ienākot reģionā, lieli vēja parki ne tikai ražo elektroenerģiju – tie rada ap sevi ekosistēmu, kas ietver dažādus energoietilpīgus uzņēmumus, piemēram, datu centrus, ūdeņraža ražotnes, bateriju rūpnīcas, digitālo inovāciju centrus u.c. Šo uzņēmumu attīstītāji meklē vietas ar stabilu, zaļu enerģiju par pieņemamu cenu. Norvēģijā un Zviedrijā vēja parki kļuvuši par “magnētu” uzņēmumiem, kas, iespējams, būtu izvēlējušies savu uzņēmējdarbību attīstīt citur – Āzijā, Amerikā – bet tā vietā izvēlējās palikt Eiropā, jo energoapgāde konkrētajā reģionā bija gan pieejam, gan stabila.

Mēs prognozējam deglobalizācijas tendenci – aizvien vairāk uzņēmumu izvēlēsies ražot tuvāk patēriņa vietai – Eiropas uzņēmumi vairs nerausies savas ražotnes izvietot un ražošanu uzticēt krieviem, ķīniešiem vai pat amerikāņiem. Tas radīs iespējas vietējos reģionos – jautājums gan paliek atklāts, kādēļ lai energoietilpīgiem uzņēmumiem no visas Eiropas vajadzētu izvēlēties tieši Baltiju?

Iespējas vēja parku piegādes ķēžu uzņēmumiem kļūt par ko vairāk

Vēja enerģijas pieejamības radītās pārmaiņas ir iespēja pārorientēties no apakšuzņēmēja lomas uz partnera lomu. Baltijas uzņēmumiem ir iespēja pārtapt no kārtējā pakalpojumu sniedzēja par stratēģisku partneri. Tas nozīmē attīstīt un dažādot sava uzņēmuma kompetences, kļūt daļai no atjaunīgo enerģijas uzņēmumu vērtību ķēdēm ilgtermiņā, ne tikai atsevišķos projektos.

Varam smelties piemērus no Zviedrijas un Norvēģijas, kuru tirgus labi pārzina “Vindr” vadītāji. Šajās valstīs uzņēmumi saprata to, ka vienam tirgus spēlētājam būs grūti konkurēt ar pasaules mēroga līderiem. Viņi sāka veidot reģionālus industriālos klasterus, kur inženiertehniskie, loģistikas, informācijas tehnoloģiju (IT) un pakalpojumu uzņēmumi sniedz integrētus risinājumus vēja parkiem un to klientiem.

Risinājumi, kas tiek pārbaudīti Baltijas vēja projektos, var tikt eksportēti uz citiem tirgiem – Somiju, Poliju un patiesībā arī uz visu pasauli. Latvijas piegādes ķēžu uzņēmumi jau kļūst par eksportspējīgiem spēlētājiem globālajā vēja parku piegādes ķēžu tirgū, un kādēļ lai tie nepaplašinātos vēl vairāk – jauno, zaļo industriju tirgū?

Norvēģijas un Zviedrijas piemērs: no nišas līdz valsts stratēģijai

Norvēģijā vietējo uzņēmumu iesaisti vēja projektu piegādes ķēdēs atbalstīja ar apmācību programmām, digitalizāciju un eksporta platformu palīdzību.

Savukārt Zviedrijā ap vēja un atjaunīgās enerģijas parkiem tiek veidoti pilnīgi jauni industriālie parki ar augstu pievienoto vērtību. Tie ne tikai ražo enerģiju, bet arī rada jaunas rūpniecības ekosistēmas, kurās vietējie uzņēmumi ieņem vadošo lomu, nevis ir tikai piegādātāji.

Mēs uzskatām, ka Baltija var sekot šo valstu piemēriem. “Vindr” šobrīd attīsta desmitiem projektus Ziemeļvalstīs un Baltijā, un šajā procesā mēs vienmēr vispirms meklējam vietējos piegādātājus dažādām vajadzībām – Latvijā, Baltijā, Eiropā.

Ir svarīgi raudzīties uz vēja parkiem ne tikai kā enerģijas ražotnēm, bet gan kā reālu iespēju strauji kāpināt visu valsts ekonomikas attīstību! Prognozējamība un stabilitāte – šie ir atslēgas vārdi, runājot par investīciju piesaisti. Ne tikai paredzama un stabila energoapgāde, bet arī prognozējami un stabili politiskie mērķi un tiem atbilstoši lēmumi ir nepieciešami investīciju piesaistei, kas nodrošinās enerģijas ražošanas pieaugumu un valsts ekonomikas izaugsmi.