KEM vērtēs sadarbības iespējas ar Igauniju saistībā ar atomelektrostacijas būvniecību

Ministru kabinets (MK) otrdien uzklausīja KEM sagatavoto informatīvo ziņojumu par kodolenerģētikas attīstības iespējām Latvijā.

Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS) skaidroja, ka primāri ir jāizvērtē esošā situācija, jāsalīdzina iespējas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijām un jāsniedz ieskats sadarbībā ar Igauniju.

"Mēs runājam par modulārajiem reaktoriem, kas pašreiz vistālāk attīstībā ir Kanādā, kur pirmais reaktors varētu būt 2030.gadā. Jāpiemin, ka tas bija plānots jau agrāk, bet visu laiku tiek atlikts. Tas noteikti atbildēs uz daudz jautājumiem, uz kuriem patreiz atbildes nav, - cik tas īsti izmaksās, drošības jautājumi, cik darbinieki nepieciešami, kādas degvielas tiek izmantotas," skaidroja Melnis, norādot, ka šobrīd mērķis ir izvērtēt, vai tādas iespējas Latvijā būtu.

Tāpat paredzēts veidot ciešāku sadarbību ar Igauniju, izvērtēt, kāda tā varētu būt.

"Pie tā jāsāk darbs, ja mēs nākotnē šādu potenciālu vispār varētu izmantot. Šobrīd, skatoties kopējā energoportfelī, kur ir gan HES, gan TEC, gan vējš, gan saule, AES arī ir vieta, ja tie spēj saražot ar tehnoloģiski pamatotiem cipariem. Pats svarīgākais ir, ka elektroenerģija, ko nākotnē varētu saražot, ir par konkurētspējīgu cenu," uzsvēra Melnis.

Valdības lēmums paredz uzdot KEM sākt sarunas ar Igaunijas Klimata ministriju, kas atbild par enerģētiku, lai padziļināti izvērtētu sadarbības iespējas ar Igauniju kodolenerģētikas regulējuma un uzraudzības ietvara izstrādē, kā arī sadarbības iespējas AES būvniecībā un ekspluatācijā, šāda sadarbības projekta ieguvumus no tehniskā un ekonomiskā viedokļa, potenciālās izmaksas un to finansēšanas avotus.

Tāpat KEM līdz 1.septembrim uzdots sākt darbu kodolenerģijas programmas sākuma posma sagatavošanai, lai padziļināti izvērtētu kodolenerģijas attīstības normatīvo ietvaru, kodoldrošības un radiācijas drošības, fiziskās aizsardzības, elektrotīklu un cilvēkresursu (pieejamība un sagatavotība) attīstības, apkārtējās vides aizsardzības, radioaktīvo atkritumu glabāšanas un apglabāšanas prasības un iespējas, ieinteresēto pušu iesaistes ietvaru un citus veicamos pasākumus kodolenerģijas industrijas attīstībai Latvijā, un, ja nepieciešams, nodrošināt publisko iepirkumu, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā.

Savukārt līdz 1.novembrim KEM jāizstrādā un jāsniedz valdībā ziņojums par sarunu rezultātiem.

KEM informatīvajā ziņojumā norāda, ka Latvijas termoelektrostaciju TEC-1 un TEC-2 darbināšana ļautu elektroenerģijas patēriņu pilnībā nodrošināt ar Latvijā saražoto elektroenerģiju, tomēr, ņemot vērā TEC augstās ražošanas izmaksas, šīs elektroenerģijas tirdzniecība nebūs iespējama tās augstās cenas dēļ. Līdz ar to pastāv risks, ka, attīstoties elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), dabasgāzes koģenerācijas stacijas ekonomisko izmaksu ziņā vairs nespēs konkurēt, un, visticamāk, pārtrauks elektroenerģijas ražošanu.

Ministrijā skaidro, ka elektroenerģijas ražošana no AER nespēs elastīgi nodrošināt diennakts minimālās un maksimālās slodzes segšanu, tāpēc ir nepieciešams risinājums, lai panāktu sistēmas darbības stabilitāti, vienlaikus nodrošinot elektroenerģijas ražošanu par konkurētspējīgām izmaksām.

Sākotnējais izlīdzināto enerģijas izmaksu (LCOE) aprēķins liecina, ka AES ar maziem modulārajiem reaktoriem (SMR) spēj ar elektroenerģijas cenu konkurēt ar citām tehnoloģijām, teikts ziņojumā. Tomēr, izvērtējamo aspektu loku paplašinot un iekļaujot tajā arī ražošanas diversifikāciju, tehnoloģijas brieduma pakāpi, energoresursu pieejamību un ģenerējošo jaudu pieejamību un izstrādes prognozējamību, kopējais elektroenerģijas ražošanas tehnoloģiju izvērtējums nav viennozīmīgs, jo katrai no tehnoloģijām ir savas stiprās un vājās puses.

KEM norāda, ka Latvijas situācijā svarīgs izvērtējuma aspekts ir augstas radioaktivitātes radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana, jo pētījumi par ģeoloģiskās glabātavas izveidi Latvijā līdz šim nav veikti. AES būves gadījumā Latvijā būs nepieciešams izvērtēt un, ja nepieciešams, izveidot arī zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu glabātavas.

Tāpat kodolenerģētikas nozares attīstībai nepieciešams izstrādāt kodolenerģētikas programmu, ar kuru izveido ilgtspējīgu valsts tiesisko un tehnisko ietvaru un nodrošina juridisko, regulatīvo, vadības, tehnoloģisko, cilvēkresursu, rūpniecības un ieinteresēto personu atbalstu kodolenerģijas programmai visā tās dzīves ciklā, vienlaicīgi ietverot arī atbilstību starptautiskajiem juridiskajiem instrumentiem, starptautiski pieņemtajiem kodoldrošības standartiem, kodoldrošības vadlīnijām un drošības pasākumu prasībām.

Plānojot AES būvniecību, Latvijai būtu nepieciešams būtiski paplašināt esošo regulējumu un piemērot to kodolenerģētiska objekta izveidei un kontrolei valstī. Kodoldrošības uzraudzībā būtu nepieciešama regulējuma izstrāde, uzraugošās institūcijas kapacitātes un personāla kompetences attīstīšana. Tiesiskajā regulējumā būtu jāadaptē starptautiski pieņemtie noteikumi kodolenerģijas izmantošanas jomā, kā arī vides aizsardzības, industriālās drošības, zemes izmantošanas plānošanas, administratīvās procedūras, transporta un citus jautājumus.

KEM skaidro, ka Latvijā šobrīd jau ir esošs likums "Par radiācijas drošību un kodoldrošību" un tam pakārtotie MK noteikumi. Latvijā šobrīd tiek uzturēta atbilstoša radiācijas drošība un kodoldrošība, tomēr, lai spētu nodrošināt visu Eiropas Savienības (ES) direktīvas uzlikto pienākumu izpildi atbilstošā kvalitātē, jāparedz Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centra kapacitātes stiprināšana un neatkarība. Ministrijā prognozē, ka viena enerģētiska bloka gadījumā kopējais kodoldrošību uzraugošās institūcijas darbinieku skaits varētu būt 30-40.

Neatkarīgi no izvēlētās kodolreaktora tehnoloģijas jebkura AES ir jānodrošina ar vadību, ekspluatācijas departamentu, elektroenerģētikas departamentu, mehānikas departamentu, kodoldrošības departamentu, kontroles (ķīmijas, vides un radiācijas) departamentu, finanšu un administratīvo departamentu, apkalpošanas departamentu un apmācību departamentu. AES drošas ekspluatācijas svarīgākais aspekts ir profesionāla, augsti kvalificēta un valstij lojāla personāla izveide, teikts ziņojumā.

KEM arī skaidro, ka AES izbūvē ir iespējama abpusēji izdevīga sadarbība ar Igauniju, kuras parlaments vērtēs kodolenerģētikas nozares attīstības perspektīvas atbilstoši Igaunijas kodolenerģētikas darba grupas gala ziņojumam.

Ministrijas ieskatā situācijā, kad gan Latvija, gan Igaunija vērtē kodolenerģētikas attīstības iespējas ar mērķi ilgtermiņā panākt drošu un regulējamu energoapgādi, kā viens no optimālajiem risinājumiem varētu būt abu valstu sadarbība kodolenerģētikas jomā. Sadarbība varētu realizēties gan vienlaicīgi attīstāmos AES projektos Latvijas un Igaunijas teritorijā ar potenciālu piesaistīt ES finansējumu, gan vienai valstij piedaloties otras valsts AES projekta realizācijā un stiprinot starpsavienojumu jaudu, ja nepieciešams, gan vienai valstij kā akcionāram piedaloties otras valsts AES projekta realizācijā.