Vai inflācija ir 20 % un Latvija tuvojas bankrotam? (6)

Saeimas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā) sociālajos medijos biedē, ka Latvija tuvojas bankrotam. Viņš stāsta, ka inflācija esot “ja ne gluži 20 %, tad divciparu skaitļos noteikti”. Tas neatbilst faktiem. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka inflācija šā gada martā bija 3,3 %. Arī bankrots Latvijai nedraud.

Saeimas deputāts Zivtiņš 6. maijā Facebook un TikTok publicēja video ar parakstu: “Latvija tuvojas BANKROTAM!” Tajā politiķis stāsta:

“Situācija valstī acīmredzot ir ļoti nopietna, ja beidzamā ceturksnī ir iekasēts PVN tikai 1,3 % virs normas. Tātad, ņemot vērā to, ka inflācija mums ir augusi, nu, ja ne gluži 20 %, tad divciparu skaitļos noteikti. Manā skatījumā tas ir ļoti nopietns signāls tam, ka Latvija tuvojas bankrotam pie šī brīža saimniekošanas.”

Taču šādiem apgalvojumiem nav pamata, un politiķis sajauc kopā vairākus jautājumus.

Vai tiešām tuvojamies bankrotam?

Ar valsts bankrotu parasti saprot nespēju segt savas parādsaistības. Arī bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš Re:Check skaidro, ka valsts vai uzņēmums tuvojas bankrotam, ja nevar apmaksāt rēķinus un dzēst savas saistības. “Tas nedraud,” norāda Strautiņš. Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis telefonsarunā Re:Check saka: “Esam ļoti tālu no tā.”

Eurostat dati liecina, ka Latvijas valdības parāds 2024. gadā bija 46,8 % no IKP un ir krietni zemāks par vidējo Eiropas Savienībā.

Vispārējās valdības parāds (2023. un 2024. g., % no IKP)

Re:Check jau iepriekš rakstījis par maldiem saistībā ar valsts parādu, piemēram, šeit un šeit.

Vai inflācija mērāma divciparu skaitļos?

Vidējais patēriņa cenu līmenis šī gada martā, salīdzinot ar pērnā gada martu, ir 3,3 %, aprīlī informēja Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Lielākā ietekme uz patēriņa cenu līmeni bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem – 1,7 procentpunkti. “Vienkāršoti sakot, aptuveni puse no šī kāpuma veidojās pārtikas cenu pieauguma rezultātā,” skaidro ekonomists Gašpuitis. “Tieši pārtikas cenu kāpums ir ļoti jūtīgs mūsu iedzīvotājiem, jo aizņem ļoti lielu daļu mūsu patēriņa groza, kā dēļ inflācijas uztvere ir ļoti spēcīga daudzos iedzīvotājos.”

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 6,4 %. Būtiskākā ietekme bija kafijai (+16,2 %) un šokolādei (+37,4 %). Dārgāka bija arī, piemēram, mājputnu gaļa (+11,5 %) un sviests (+31,1 %). Savukārt cenu kritums bija cukuram (−24,5%), cūkgaļai (−1,6%), miltiem un citiem graudaugiem (−3,4%).

Katram cilvēkam ir savs patēriņa grozs, tāpēc viņu ietekmē atsevišķu preču un pakalpojumu cenu izmaiņas. Savukārt oficiālā statistika aptver daudz lielāku preču un pakalpojumu klāstu, skaidro ekonomists Gašpuitis.

Cenas aug, jo pasaules tirgū ir vai nesen bija augstas cenas vairākām izejvielām, piemēram, sviestam, kakao, kafijai, olīveļļai, apelsīnu sulai. Tas ceļ no tām ražoto produktu cenas Latvijas veikalos, skaidro Strautiņš. Tāpat turpinās straujš algu kāpums.

Nodokļu ieņēmumi auguši

Zivtiņš piemin arī nodokļu iekasēšanu – PVN iekasēts par 1,3 % vairāk nekā gadu iepriekš. Jānorāda, ka kopumā nodokļu ieņēmumi šī gada pirmajā ceturksnī iekasēti par 202,3 miljoniem eiro jeb par 6,6 % vairāk nekā pērn tajā pašā periodā. Kopumā nodokļos iekasēti 3,3 miljardi eiro, informē Finanšu ministrija. Ekonomists Strautiņš skaidro, ka reālā izteiksmē – atskaitot inflāciju – pieaugums bija apmēram par 3 %.

Kas zināms par algu kāpumu Labklājības ministrijā?

Zivtiņš video arī pieminēja, ka Labklājības ministrijā (LM) algas augušas par 24 %. Aprīļa beigās uzņēmēji pārmeta ministrijām algu kāpuma ierobežojuma neievērošanu. Par līderi nosaukta LM ar 24,6 % pieaugumu. Taču ministrija tajā pašā dienā to noliedza. Tā skaidroja, ka amatu mēnešalgas skala nav palielināta vairāk kā par atļautajiem 2,6 %. Publiski izskanējušos datus LM skaidroja ar to, ka martā izmaksāja prēmijas par pērnā gada darba rezultātiem, bet gadu iepriekš tās izmaksātas augustā. Tāpat nomainījušies ministri un aizejošajiem biroja darbiniekiem izmaksātas kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu.

Ko atbildēja Zivtiņš?

Re:Check telefonsarunā jautāja Zivtiņam avotu datiem par 20 % vai divciparu skaitļos mērāmu inflāciju. Vispirms viņš atsaucās uz Saeimas Budžeta komisiju. Pēc precizējošiem jautājumiem Zivtiņš skaidroja, ka tās esot bijušas deputātu savstarpējās sarunas un aicināja skatīties produktu cenas veikalos. “Viena lieta ir Centrālās statistikas pārvaldes dati, kas ir, es nezinu, uz ko balstīti un kas to ir pētījis. Otra lieta ir reālā darbība, tas, kas notiek uz zemes, un tas, kas notiek veikalos.” Pēc sarunas viņš atsūtīja saiti uz portāla NRA publikāciju ar virsrakstu: “PVN neiekasēšana brīdina par Latvijas bankrotu”. Taču, kā skaidrots iepriekš, biedēšanai ar Latvijas bankrotu nav pamata.

Re:Check arī jautāja Zivtiņam, vai viņš redzējis, ka Labklājības ministrija noliegusi publiski izskanējušos datus par algām. Zivtiņš atbildēja, ka LM informācijai neuzticas.

Secinājums: Nav pamata apgalvojumiem, ka inflācija Latvijā ir 20 % vai mērāma divciparu skaitļos. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka martā tā bija 3,3 %. Nav pamata biedēt ar Latvijas bankrota tuvošanos; to noliedz arī ekonomisti.