Kā ik gadu, ziema it kā pārsteidza visus nesagatavotus. Kāds joprojām braukāja ar vasaras riepām, kuras vajadzēja izmest jau pirms divām sezonām, kāds pārstūķētā sabiedriskajā transportā, cits pārvietojās kājām, bet vēl cits – joprojām ar velosipēdu. Tomēr visus vienoja kāda kopīga pārliecība, varētu pat teikt – virsdoma. Kāpēc ielas un trotuāri nav nopucēti tikpat tīri un sausi kā vasarā?!
Jā, iedomājieties – uz ielām sniegs, uz trotuāriem sniegs un pat uz veloceliņiem sniegs. Kur skatās valdība? Atlaist Saeimu! Domājot racionāli – nu cik reizes sezonā mums uznāk tāda brangāka dabas stihija un sasnieg tik daudz, ka sāk pa īstam traucēt un apgrūtināt? Kādas divas, trīs?
Ir pieejams konkrēts skaits darbinieku un tehnikas, kas nodarbojas ar sniega tīrīšanu. Šis darbinieku skaits noteikti ir puslīdz optimāls parastai ziemas dienai. Reizēs, kad uznāk dabas stihija un vienas nakts laikā uzsnieg teju vai mēneša norma, viņi nespēj visu paveikt uzreiz. Un mēs nevēlamies, lai štatā tiktu algoti trīsreiz vairāk cilvēku, kas noderēs divas, trīs reizes gadā, bet pārējā laikā darīs neko.
Respektīvi, visiem, kas sašutuši par kaut ko nenotīrītu, – vienkārši atslābstiet. Dziļi ieelpojiet, izelpojiet, viss būs kārtībā. Šī noteikti nav pirmā reize, kad ieraudzījāt nenotīrītu sniegu. Un pilnīgi droši varu apgalvot, ka nav arī pēdējā. Reāli garantēju un apsolu, ka arī nākamajā ziemā būs vairākas šādas reizes.
Tomēr visvairāk šajā negaidītajā ziemas kataklizmā mani sajūsmināja tā saucamās puteņa biļetes. Jau daudzus gadus Rīgā tiek izsludinātas puteņa biļetes – reizēs, kad paredzēta brangāka sniega uzkrišana, autovadītāji var braukt ar sabiedrisko transportu bez maksas, uzrādot automašīnas tehnisko pasi.