Noskaties ⟩ Eiropas Parlamenta vēlēšanas: asa konkurence JV iekšienē, konservatīvajā flangā un starp krieviski aģitējošajām partijām (1)

Tāpat pēc likumu grozījumiem vairs kandidēt nevarēs Tatjana Ždanoka (LKS), tāpēc asa cīņa varētu būt arī par viņas līdzšinējo elektorātu, kuru partijas uzrunā galvenokārt krievu valodā.

Līdz šim EP vēlēšanu kampaņā par lielāko intrigu gan Latvijas politikas kuluāros, gan starptautiski jau kopš vasaras tika uzskatīts divu ekspremjeru iespējamais duelis. Par to, ka ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš un Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis konkurē uz JV vēlēšanu saraksta līdera godu un iespēju pēc vēlēšanām ieņemt eirokomisāra amatu, runāja gan Vecrīgā, gan Briselē. Tāpēc nebija pārsteigums, ka nākot gaismā ziņām par Kariņa lidojumiem ar privātajām lidmašīnām, starp versijām par iemesliem kā diezgan ticama tika minēta arī partijas iekšējo grupējumu cīņa.

Uz tiešu “de facto” jautājumu par šādu iespēju JV valdes priekšsēdētājs Kariņš gan atbildēja izvairīgi: “Man, tā politiski runājot, šie pēdējie gadi, kopš es kļuvu par premjeru, ir atkārtoti bijušas dažāda veida nu tādas politiskās kampaņas, arī pret mani. Es pie tā vienkārši esmu pieradis, es, godīgi sakot, tādā veidā nepievēršu īpašu uzmanību. Ja kāds domā politisko cīņu kā tikai ļaunu par otru vai ko tādu... Es tādā situācijā nepiedalos, es cenšos, kā saka, ne tādā veidā strādāt.”

Atklātībā nākot aizvien jaunām detaļām par Kariņa lidojumiem, līdz ar to attīstoties skandālam, opozīcija jau sākusi runāt par ārlietu ministra demisijas prasīšanu. Tikmēr koalīcijas partneri ekspremjeru aizstāvēt neraujas, un pat partijas biedri pieklusinājuši Kariņu atbalstošo retoriku. Pagaidām nav zināms, kā dārgo lidojumu stāsts ietekmēs JV reitingus, taču viela pārdomām partijai varētu rasties jau pēc raidījumā “Kas notiek Latvijā?” publicētajiem aptaujas rezultātiem, kur Kariņa lidojumus ar privātiem avioreisiem kā nepieņemamus novērtēja divas trešdaļas.

Tikmēr JV koalīcijas partnere Zaļo un Zemnieku savienība, kuru tagad veido Latvijas Zemnieku savienība un LSDSP, EP vēlēšanas gaida krietni rāmākā noskaņā. Zināms, ka sarakstā būs vairāki ministri. Saraksta līderis, visticamāk, būs ZZS valdes priekšsēdētājs un zemkopības ministrs Armands Krauze. “Tas, ka Eiroparlamenta sarakstā ies vairāki ministri, parāda mūsu attieksmi pret Eiropas institūcijām, kurām ir ļoti liela ietekme uz Latviju. Ministri ir pieredzējušākie, un viņi vislabāk arī varētu aizstāvēt Latvijas intereses Eiropā,” raidījumam pauda Krauze.

Trešā koalīcijas partija “Progresīvie” kandidātu sarakstu sola nosaukt nākamā gada sākumā, taču partijas iekšienē diskusijas jau notiek. Kā zināms “de facto”, saraksta galvgalī varētu būt šovasar

Valsts prezidenta amatam izvirzītā Elīna Pinto, kas kopš jūlija ir partijas domes priekšsēdētāja vietniece. Liela ticamība, ka sarakstā varētu būt arī šobrīd bezpartejiskais Rīgas eksmērs Mārtiņš Staķis, kurš nupat kļuvis par “Progresīvo” aizsardzības ministra Andra Sprūda ārštata padomnieku. Kandidēšanas gadījumā Staķim būtu jāstājas partijā. “de facto” gan zināms, ka “Progresīvajos” ir arī viedokļi, ka Staķis būtu “jāpataupa” Rīgas domes vēlēšanām.

Nekomentējot potenciālo kandidātu vārdus, partijas līdzpriekšsēdētājs Andris Šuvajevs atzīst, ka mainīgo vēlēšanu vienādojumā ir daudz: “Nu iespēju robežās mēs, protams, skatāmies uz šo jautājumu kā vienu no vairākiem no plašāka jautājumu klāsta – gan attiecībā uz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, gan 2026.gada Saeimas vēlēšanām. No partijas vadības perspektīvas, no attīstības perspektīvas tas būtu tikai normāli. It īpaši ņemot vērā, ka mēs vēlamies, lai biedri, kas kandidē, iegūst šādā veidā pieredzi šāda veida kampaņās. Tas mums ir tikpat svarīgs aspekts.”

Nepilnu gadu koalīcijā pabijušais “Apvienotais saraksts”, kas tagad ir opozīcijā, arī uz EP vēlēšanām dosies kā apvienība, stāsta tās līdzpriekšsēdētājs, bijušais Saeimas spīkers Edvards Smiltēns. Līdz ar to sarakstā būšot gan Latvijas Reģionu apvienības (LRA), gan Zaļās partijas un arī Liepājas partijas pārstāvji, prognozē Smiltēns. “Šis konceptuāls lēmums ir pieņemts, līdz ar to tālāk mēs virzāmies gan ar līderu izvēli, gan jau ar konkrētu kandidātu iekļaušanu šajā sarakstā un strādājam pie vēlēšanu programmas,” teic Smiltēns. Vaicāts, vai starp saraksta līderiem varētu būt arī viņš pats, LRA valdes priekšsēdētājs atbild: “Grūti pateikt. To mēs lemsim tālāk “Apvienotā saraksta” valdes sēdē. (..) Tas ir mans personīgs lēmums, kurš man ir jāizdara tuvākajā laikā.”

Saeimā opozīcijā pēc vairākiem gadiem pirmo reizi nonākusī Nacionālā apvienība (NA) Eiropas Parlamenta vēlēšanās ar eksperimentiem neaizrausies un saraksta vadību visticamāk uzticēs Robertam Zīlem, kuram šīs būs jau piektās Eiroparlamenta vēlēšanas. NA līderis Raivis Dzintars apgalvo, ka partijai divi no Latvijai atvēlētajiem deviņiem mandātiem būtu vidējs rezultāts – viņi esot apņēmības pilni cīnīties par vismaz trijiem. Savu sarakstu NA sola atklāt jau līdz decembra vidum.

“Mēs uzskatām, ka lielākā sacensība būs starp divām pieejām: starp vienu pieeju, ko pārstāv “Vienotība”, tātad – Eiropas atsevišķu politisko strāvojumu interešu pārstāvniecību Latvijā, un Nacionālo apvienību, kas pārstāv nacionālo interešu aizstāvību Eiropas līmenī. Tā kā sacensību mēs redzam starp šīm divām politiskajām organizācijām,” apgalvo Dzintars.

Tomēr NA aktuālās tēmas uztur arī ārpusparlamenta opozīcijā nonākusī partija “Konservatīvie”, kas plāno pārsaukties atpakaļ par Jauno konservatīvo partiju (JKP). JKP šonedēļ atklāja savu līderu trijnieku. Bez bijušajiem ministriem Tāļa Linkaita un Gata Eglīša tajā būs partijas ierindas biedre, dzejniece Liāna Langa (īstajā uzvārdā Bokša), kura pēdējos gados aktīvi izpaužas sociālajos tīklos, piemēram, ar kampaņu “Atkrievisko Latviju”, kas vērsta pret krievu valodas lietošanu Latvijas publiskajā telpā.

“JKP pārstāv nacionālkonservatīvu politiku un pārstāv lielāko sabiedrības daļu – Latvijas sabiedrības daļu, kura ir nacionālkonservatīva. (..) Uzskatu, ka nācijām ir pašām jāpieņem būtiski lēmumi par dažādiem jēdzieniem vai politiskām iniciatīvām referendumos demokrātiskā ceļā, jo nacionālajām valstīm katrai ir sava konstitūcija. Un sabiedrībām pašām ir jālemj, un nekādi kaut kādi tādi gala lēmumi nedrīkst tikt uzspiesti no Briseles puses,” JKP sarakstam veltītajā preses konferencē pauda Langa.

Par nacionālajām interesēm iestāties sola arī Aināra Šlesera vadītā “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Visi no saraksta līderiem ir Saeimas deputāti: ekspremjers Vilis Krištopans, bijusī labklājības ministre Ramona Petraviča un Ričards Šlesers – LPV līdera dēls, kurš pazīstams ar bēgšanu no interviju sniegšanas Saeimā. Krištopans apgalvo – LPV iekļūšana Eiropas Parlamentā nāktu par labu gan partijai, gan arī Latvijai: “Ja Eiroparlamentā ir bijis Rubiks, Ždanoka, Mamikins – nu tad ko tad, jūs gribat teikt, ka es būšu tāds pats? Es katrā gadījumā esmu vienmēr bijis cīnītājs un

cīnīšos cik vien varēšu par Latvijas interesēm. Un Latvijas intereses ir diezgan lielā novārtā pamestas.”

Vaicāts, vai nepieļauj situāciju, ka viņu, iespējams, vien uzvārda dēļ varētu pārspēt un EP deputāta mandātu iegūt Ričards Šlesers, Krištopans atbild: “Nu lai pārspēj. Mani tas neuztrauc, man vieta ir šeit Saeimā. Man jebkurā gadījumā ir darbs garantēts, tā kā es par to vismazāk uztraucos.”

Vēl viena Saeimas jaunpienācēja, partija “Stabilitātei”, kas aktīvi uzrunā vēlētājus krievu valodā, Eiropas Parlamenta sarakstā sola sūtīt pēc neatkarības dzimušus jauniešus, tāpēc pats partijas līderis Aleksejs Rosļikovs kandidēt negrasās. Partija arī neveidošot nekādas apvienības un neuzņemšot sarakstā citu partiju pārstāvjus, un šoreiz “Stabilitātei” kampaņas uzsvars nebūšot uz sociālo tīklu, piemēram, “TikTok” izmantošanu, apgalvo Rosļikovs.

“Jūs mūsu ikdienas aktivitātes, ko mēs pavadām reģionos, ko mēs pavadām mūsu atbalsta centros – mums viņi tagad būs pieci pa visu Latviju, tas ir vairāk kā jebkurai partijai, ieskaitot arī “Vienotību”, varas partiju – jūs neredzat to reālo darbu, ko mēs darām katru dienu, komunicējot ar cilvēkiem. Un palīdzot viņiem dažādās valodās – mēs nerunājam tagad par segmentētu politisko tirgu. Kā rezultātā es domāju, ka mēs panāksim vērā ņemamu rezultātu, ļoti labu rezultātu tikai pateicoties tam, ka mēs katru dienu strādājam ar cilvēkiem uz zemes. Katru dienu mūsu atbalsta centri ir pilni ar cilvēkiem,” pauž Rosļikovs.

No nosacītajiem “Stabilitātei” konkurentiem jau ilgāku laiku aktīvu kampaņu – gan soctīklos, gan apbraukājot Latgali – ir sācis bijušais “Saskaņas” vadītājs Nils Ušakovs. Savukārt Latvijas Krievu savienība par līderi grasās virzīt Rīgas domnieci, Ždanokas palīdzi EP Innu Djeri.

Tikmēr citā politiskajā flangā interesanta konkurence gaidāma “Latvijas Attīstībai” sarakstā, kur būšot gan tagadējais EP deputāts Ivars Ijabs, gan bijušais eiroparlamentārietis un ministrs Artis Pabriks, gan politiskās pieredzes bagātais Vjačeslavs Dombrovskis.

No astoņiem tagadējiem EP deputātiem no Latvijas tikai par diviem šobrīd ir skaidrs, ka viņi Briseli nākamgad pametīs. Kā jau minēts, Latvijas Krievu savienības līderei Ždanokai kandidēt ir liegts, savukārt bijušais partijas “Gods kalpot Rīgai” vadītājs Andris Ameriks “de facto” norādīja, ka vēlēšanās kandidēt neplāno.