"Vidējais nobraukuma ierobežojums piecu gadu līzinga periodam ir līdz 800 000 km, kas gadā veido vidēji 16 000 km. Protams, nomājot auto pirmo reizi, var būt grūti prognozēt gada nobraukumu, taču mūsu pieredze rāda, ka vidēji privātpersona gadā nobrauc 20 tūkstošus kilometru," norāda Raivo Bāle, piebilstot, ka nobraukumu ietekmē dažādi faktori, piemēram, attālums starp dzīvesvietu un darbu, cilvēka dzīves temps un ģimenes lielums.
Kas notiek, ja nobraukums ir lielāks nekā atļauts?
Līzinga līguma darbības laikā ieteicams uzraudzīt automobiļa nobraukuma apmērus, lai saprastu, vai plānotais atbilst reālajai situācijai. "Ja pēc gada izskatās, ka līzinga līguma darbības beigās sanāks pārsniegt noteikto ierobežojumu, par to vajadzētu informēt līzinga kompāniju. Kopā ar līzinga speciālistu klients varēs izvērtēt līdzšinējos auto lietošanas paradumus un nākotnes plānus, lai saprastu, vai nepieciešams mainīt nobraukuma ierobežojumu un kā tas ietekmēs līzinga maksājumus. Nobraukums pa gadiem var atšķirties, tāpēc nav jāsteidzas ar ierobežojuma palielināšanu. Piemēram, ja pirmajā gadā automašīnas nobraukums ir lielāks nekā prognozēts, varbūt nākamajos gados plānots mainīt darba vai dzīves vietu un nobraukums varētu samazināties," saka Bāle.
Tomēr, ja klients gadā nobrauc divas vai trīs reizes vairāk nekā vidēji 20 000 km un zina, ka nākotnē auto tiks izmantots tikpat daudz, noteikti ieteicams vērsties pie līzinga devēja un pārskatīt līguma nosacījumus, lai nomas perioda beigās nebūtu jāmaksā soda nauda par pārsniegto nobraukumu.
"Operatīvās nomas līgumā paredzēts sods par katru pārsniegto kilometru - dažādiem auto pārdevējiem soda naudas apmērs var atšķirties, taču parasti tie ir līdz 30 centiem par kilometru. Lai līguma beigās nebūtu pārsteigumu un neparedzētu izmaksu, svarīgi ievērot trīs lietas: rūpīgi iepazīties ar līguma noteikumiem, regulāri sekot līdzi nobraukumam un ierobežojuma pārsniegšanas gadījumā savlaicīgi sazināties ar līzinga devēju, lai rastu risinājumu," iesaka "Luminor" speciālists.