Igaunijas parlaments piektdien ārkārtas sēdē pieņēma Likumu par 2024.gada valsts budžetu, kas bija sasaistīts ar uzticības izteikšanu valdībai. Par budžeta likuma pieņemšanu balsoja 58 Rīgikogu deputāti, pret bija 31. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.
Valdības ierosinātais un ar uzticību valdībai sasaistītais likumprojekts paredz, ka nākamgad Igaunijas valsts budžeta ieņēmumi būs 16,8 miljardi eiro un izdevumi sasniegs 17,7 miljardus eiro.
Salīdzinājumā ar šā gada Igaunijas valsts budžetu nākamgad ieņēmumi pieaugs par 7,7% un izdevumi - par 4,9%.
Kopumā Igaunijas ekonomikā nākamgad 1,9 miljardi eiro ieplūdīs investīciju un subsīdiju veidā, no kuriem 1,1 miljards eiro būs Eiropas Savienības subsīdijas un 0,82 miljardi eiro - no valsts budžeta. Valsts budžeta strukturālais deficīts saglabāsies 1,2% līmenī, bet nominālais deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts likumprojektā.
Nākamā gada valsts budžetā galvenā uzmanība ir pievērsta valsts aizsardzībai - gan militārajai, gan visaptverošajai valsts aizsardzībai -, ekonomikas izaugsmei, īstenojot tā dēvētās zaļās reformas un valsts finanšu ilgtspēju, izglītībai, kiberdrošības spēju palielināšanai un Ukrainas atbalstam.
Igaunijas valsts aizsardzības budžets 2024.gadā pirmo reizi pārsniegs 3% no IKP, sasniedzot 3,2%. Nākamgad valsts aizsardzībā ieguldīs 1,3 miljardus eiro, bet četru gadu laikā - 5,6 miljardus eiro.
Valsts budžeta projektā arī saglabāta vienošanās par 1% no IKP novirzīšanu pētniecības finansējumam. Pārejai uz izglītību igauņu valodā atvēlēti 71,9 miljoni eiro un gandrīz 24 miljoni eiro paredzēti skolotāju algu palielināšanai. Papildu 23 miljoni eiro nākamgad tiks ieguldīti, lai nodrošinātu kiberdrošību un valsts informācijas tehnoloģiju pamata infrastruktūras sakārtošanu.
Likumprojekts Rīgikogu pirmajā lasījumā tika pieņemts 18. oktobrī. Kopumā pirms otrā lasījuma tika iesniegti 745 priekšlikumi par grozījumiem likumprojektā. Valdība 23.novembrī nolēma saistīt likumprojekta pieņemšanu ar uzticības balsojumu valdībai, kas nozīmē, ka valdība pārņem vadošās komisijas pienākumus un debates par atsevišķiem grozījumiem nenotiek. Par grozījumiem, kas iesniegti likumprojektiem, kuri saistīti ar uzticības balsojumu valdībai, netiek balsots atsevišķi.
Igaunijas parlamenta opozīcija paudusi pārliecību, ka parlamentam nevajadzēja pieņemt 2024.gada valsts budžeta likumu, jo prezidents Alars Kariss piektdien atteicās izsludināt 22.novembrī parlamenta pieņemto Zemes nodokļa likumu un Nodokļu iekasēšanas likumu, kas ir saistīts ar valsts budžetu.
