Raidījums pēta, kā caur Latviju Krievijas graudi tiek vesti uz Eiropu (2)

CopyLinkedIn Draugiem X
Kravas vilciens. Attēls ilustratīvs.
Kravas vilciens. Attēls ilustratīvs. Foto: Evija Trifanova/LETA

Iestādes, kas dažādos posmos pārrauga graudaugu importu un tranzītu caur Latviju, ir vairākas, bet nav vienas, kas spētu iedot precīzu ainu par to, kas šajā tirdzniecības sektorā notiek. Ministru prezidente piektdienas vakarā parakstīja rezolūciju, lai vairākām ministrijām un kontrolējošajām iestādēm liktu apkopot ziņas, kas Latvijā Krievijas graudus ieved, lai būtu iespējams apzināt pilnīgāku kopsavilkumu par graudu kravām, kas plūst caur Latviju. TV3 raidījums “Nekā personīga” noskaidroja, ka visās pozīcijās graudu un dažādu graudu produktu imports un tranzīts no Krievijas šogad būtiski kāpis. Tikmēr aktīvisti Krustpils pusē gatavojas sliežu bloķēšanai, ja Krievijas asiņaino graudu plūsma caur Latviju neapstāsies.

Pirms nedēļas sociālajos tīklos parādījās kādu aktīvistu no Krustpils filmēti video. Tajos redzami neskaitāmi graudu vagoni, kas dodas virzienā uz Rīgu. Uz tiem krievu valodā rakstīts "zerno" jeb graudi. Sastāvus velk valsts kapitālsabiedrības "LDZ Cargo" lokomotīve. Diennakts laikā šādi piefiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni. Šo video publicēja Gatis Auziņš, kurš pats nodarbojas ar graudu tirgošanu.

Auziņš, kurš ir SIA Agrobalticum īpašnieks, raidījumam “Nekā personīga” pauda viedokli, ka situācija ir ārprātīga.

“Jo sevišķi ņemot vērā to, ka pēdējā laikā mēs no saviem sabiedrotajiem saņemam arvien vairāk signālu par mūsu drūmo nākotni, kāda varētu izvērsties. Kas vēl rezultēsies ar paša Putina slēptajiem draudiem šonedēļ. Man galīgi neliekas, ka tas ir normāli,” saka Auziņš.

Video autors un diennakts dežūru rīkotājs Krustpilī ir Gundars Kalve. Ukrainas kara sākumā viņš ar traktoru Daugavā iestūma okupantu armiju slavinošo lielgabalu. Pats arī braucis karot Ukrainā. Kā vietējais zemnieks, viņš ir sašutis par pēdējos mēnešos vēl neredzētos apjomos pieaugušo vilcienu sastāvu skaitu, kas Latvijā ieved Krievijas graudus.

Diennakts reidu pie dzelzceļa ar domubiedriem sarīkoja arī šonedēļ no ceturtdienas līdz piektdienai. Viņus prom centās aizdzīt LDz apsardzes darbinieki. Bilance līdzīga redzētajam pirms 7 dienām. 24 stundās Krustpils dzelzceļa stacijā iebraukuši 260 graudu vagoni no Krievijas.

“Strādājot ar šiem slepkavu graudiem, mēs veicinām, lai tas karš pietuvinātos arī mūsu robežām,” uzskata Gundars Kalve.

“Mēs darīsim visu, lai to pārtrauktu. Pagaidām ir tikai ziediņi tas, ka mēs fiksējam tās kravas. Domāsim. Liksim galvas kopā un domāsim, ko darīt, lai apturētu šādā vai citādā veidā,” aktīvi rīkoties noskaņots Kalve.

“Vai varētu nonākt arī līdz sliežu bloķēšanai vai kaut kādām citām darbībām? Jā, jā. Miermīlīgi nostājoties uz sliedēm, noguļoties uz sliedēm ar simboliem, Latvijas un Ukrainas karogiem rokās. To es negribu ieskicēt, kā tas varētu notikt, taču es domāju, ka tas ir laika jautājums, kad kā aktīvistu grupa mēs to darīsim,” teica Kalve.

Nedēļas sākumā par graudu kravu apjomu aktīvisti ziņas nodevuši Valsts prezidenta kancelejai. Drīz par strīdīgo kravu vešanu caur Latviju runāja visas augstākās valsts amatpersonas.

Žurnālistiem pilnīgu ainu līdz šim par graudu plūsmu caur Latviju iegūt nav izdevies. Pārtikas un veterinārais dienests atklāj tikai uzņēmumu nosaukumus alfabētiskā secībā ar graudaugu saņēmējiem no Krievijas. Cik katrs no tiem ieved - publiskas ziņas netiek sniegtas. Līdzīgi rīkojas arī par muitu atbildīgais Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas dzelzceļš.

Latvijas dzelzceļa dati

Mārtiņš Pevko, LDZ Cargo valdes loceklis stāsta: “Tieši šie graudi, ko mēs pārvadājam pa dzelzceļu, aiziet uz Dāniju, Nigēriju, Beļģiju, Spāniju, Maroku. Itālija, Francija, Salvadora, Kotdivuāra, Turcija, Izraēla, Meksika, Burkinafaso. Aptver ļoti plašu mūsu planētas valstu skaitu.”

LDZ Cargo šī gada 11 mēnešos Latvijā ieveduši 11 tūkstošus tonnu graudu. Tie ir aptuveni trīs vilcienu sastāvi. Tos iepērkot dažādas maiznīcas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar putnu audzēšanu Latvijā.

Savukārt tranzītā caur Latviju izvesti gandrīz 3,4 miljoni tonnu. Ar to nodarbojas ne tikai LDZ Cargo, bet arī uzņēmums "Baltijas ekspresis". Ldz Cargo šogad graudu tranzītā uz ostām aizvedis 742 vilcienu sastāvus (vidēji divus dienā). "Baltijas ekspresis" 228 (aptuveni sastāvs divās dienās). Pēc LDz Cargo aptuveniem aprēķiniem par viena sastāva aizvilkšanu no Krievijas robežas līdz Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostai uzņēmums saņem vidēji 24 tūkstošus eiro. Tas nozīmē, ka šogad LDz Cargo par graudu tranzītu caur Latviju ieguvis gandrīz 18 miljonus eiro. Kāda no šīs summas ir uzņēmuma peļņa, valdes loceklis neatklāj.

“Ja graudi - tranzīta graudi vai importa graudi tiks iekļauti sankciju sarakstā, par ko jārūpējas ir politiķiem, tad šos graudus mēs nevedīsim.

Nu tā statistika un tie nosūtītāji, kas ir mūsu rīcībā, neliecina, ka tie graudi būtu izvesti no Ukrainas. Tie ir Krievijas nosūtītāji. Un mēs tur neko sīkāk par graudu izcelsmi.. Jūs sakāt par Ukrainas… Mums nav tāda informācija,” raidījumam “Nekā personīga” saka Mārtiņš Pevko.

“Nekā personīga” šonedēļ izdevās noskaidrot TOP 3 firmas, kas ar krietni priekšgalā šajā biznesā. Gandrīz 2 miljonus tonnu šogad apkalpoja Liepājā bāzētā TRANSIT SERVICE AGENCY. Tās īpašniece ir Irina Hrapova, par kuru publiski plašāka informācija nav atrodama. Otrajā vietā ar vairāk nekā pusmiljonu tonnām ir Rīgā bāzētā ALPHA OSTA. Tajā puse akciju pieder kompānijai, kas ir īpašnieks zemnieku kooperatīvam "LATRAPS". Trešā ar 369 tūkstošiem tonnu ir "COMPASS TRANSIT". To īpašnieku struktūru veido BluOrBank vadības un akcionāru līmeņa cilvēki (Peškovs Aleksandrs, Peškovs Sergejs, Čepuļskis Oļegs, Kočetkovs Andrejs).

Lielākie Krievijas graudu tranzīta apkalpotāji Latvijā

TRANSIT SERVICE AGENCY - 1 973 115 tonnas

ALPHA OSTA - 571 831 tonnas

COMPASS TRANSIT - 369 906 tonnas

Kopējais tranzīta apjoms - 3 394 616 tonnas

Pārtikas veterinārā dienesta dati

Pārtikas veterinārais dienests uzrauga preces, ko importē Eiropas savienībā un tajā skaitā Latvijā. Bet arī nesniedz publiskus datus, cik katrs no uzņēmumiem Krievijas graudus ievedis. Dienests “Nekā personīga” izsniedza sarakstu ar firmām, kas noformējušas graudu kravu saņemšanu. To skaitā ir 17 firmas no Latvijas. Vai tie ir gala saņēmēji vai tikai kādi no starpniekiem, pēc šiem datiem spriest neesot iespējams. Caur Latvijas robežu 11 mēnešos Eiropā ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas. Tikai novembrī vien - sestā daļa no visa gada apjoma - 61 894 tonnu. Lielākie Krievijas graudu noņēmēji Eiropā ir Beļģija, Nīderlande un Spānija.

Imports ES un Latvijā no Krievijas

2022. gadā 303 000 t

2023. gada 11 mēnešos 382 000 t

Avots: PVD

Graudaugu saņēmēji Eiropas Savienībā:

Alpha Osta; SIA

ALVEDIK; SIA

Apeks serviss; SIA

Astramar Liepāja K.A.

ASTRAMAR LIEPĀJA K.A.; SIA

CALUNA AGRO TRADE BV

Cargo Concept; SIA

COMPASS TRANSIT; SIA

D. VERHELST-COPPENS AGRI NV / STORHA

Estreftransservice OÜ

FIRMA HANDLOWA WELTSAMEN LUKASZ GAWORSKI

Handegro GmbH

IMLITEX LATVIJA; SIA

INGRAN BV

JAUNZELTINI LTD

JAUNZELTIŅI; SIA

KLOUWERS

LOĢISTIKA AG; SIA

MG Trade; SIA

OLENA KIKOT OLENA MARIA

P.P.H.U. KAMPOL Krzysztof Łuźniak

Remars-Rīga; AS

Rīgas firma ŽAŅA LAGZDIŅA MAIZES FABRIKA; SIA

Saatenberg Handels & Consulting GmbH

STORHA

TRANSIT SERVICE AGENCY; SIA

UAB TRANSEKSPEDICIJA

Ventspils Grain Terminal; AS

VERHELST AGRI NV

WT TERMINAL; SIA

Avots: PVD

Vairāk nekā četrreiz pieaudzis graudu imports no Kazahstānas. Līdz šim PVD uzticējies, ka kravas patiešām nākušas no šīs valsts, lai gan pasaules mediji plaši ziņojuši par dokumentu viltošanām un citām mahinācijām, kas šādi ļauj Eiropā ievest tos pašus Krievijas graudus. 

Imports ES un Latvijā no Kazahstānas

2022. gadā 15 000 t

2023. gadā 11 mēneši 65 000 t

Avots: PVD

Valsts ieņēmumu dienesta dati

Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati rāda, ka no Krievijas trīs galvenās importētās preces nav graudi, bet dažādi blakusprodukti, kas paredzēti lopbarībai, - saulespuķu sēklu rauši, kukurūza, biešu mīkstums. Šogad kopā pēc VID ziņām Latvijā ievesti 876 tūkstoši tonnu dažāda veida graudu un citu izstrādājumu. Par miljonu tonnu kāpis tranzīts. VID skaitļi gan neatbilst tiem tranzīta datiem un ir mazāki, nekā tos uzrāda Ldz Cargo.

Vienotā tendence ir tāda, ka apjomi pret pagājušo gadu praktiski visās pozīcijās pieaug. Pat vairākkārt kāpis imports un tranzīts no diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas. 

Imports no Krievijas 2022.-2023. gadā

Saulespuķu sēklu rauši lopbarībai 234 796 t 275 315 t

Kukurūza 140 808 t 237 092 t

Biešu mīkstums 87 786 t 173 129 t

KOPĀ 761 072 t 876 581 t

AVOTS: VID

Tranzīts no Krievijas

2022.-2023. gadā

KOPĀ 1 706 017 t 2 587 628 t

AVOTS: VID

Komentējot situāciju, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucelovs iesaka netirgoties ar Krieviju un nedot tai nekādas tranzīta iespējas.

“Visi graudi, kas nāk no Krievijas, ir asiņaini,” saka Kucelovs. 

Politiskā dimensija

"Zemnieku saeima" šobrīd prasa politiķiem izdarīt visu iespējamo, lai lētie Krievijas un, iespējams, Ukrainā zagtie graudi nekropļotu konkurenci Eiropā. Viena no iespējām - šīm kravām būtiski palielināt nodevas, kuras Latvija var celt bez saskaņojuma no Briseles. Mudinājums ieviest sankcijas Eiropā var nesekmēties, jo tādas valstis kā Itālija un Grieķija iepērk milzīgus Krievijas graudu apjomus, no tiem gatavojot, piemēram, tradicionālos itāļu makaronus. Un cerēt uz šajā biznesā iesaistīto uzņēmēju sirdsapziņu arī neesot prātīgi.

“Šādus instrumentus vajadzēja iedarbināt Latvijas valdībai jau  pirms laba laika, ja tie bija pieejami. Un arī šī ētika attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām, kā jūs minējāt. Latvijas dzelzceļš - tas ir valdības lēmums, tas ir Satiksmes ministrijas lēmums,” saka Juris Lazdiņš, biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) domā, ka varētu celt izmaksas kontrolēm, jo no Krievijas ienākošā produkcija jākontrolē rūpīgāk. “Gan izcelsme, gan arī atliekvielas, kas maksā diezgan lielu naudu, un tas rada valstij papildu izdevumus. Un tāpēc šobrīd apsveru iespēju, ka paceļam kontroles maksas, kas radītu Krievijai neizdevīgi ievest šos produktus caur mūsu ostām,” spriež Krauze.

LDZ Cargo jau gadu ir arī pārvadātājs Igaunijā, kas esot šāds pirmais gadījums Baltijā. Kā mums skaidroja uzņēmumā, viņu sadarbības partneris ir kompānija, kura no Indonēzijas ar kuģiem uz Paldisku ostu ved palmu eļļu. LDZ Cargo Igaunijā dibinātā meitas firma šo kravu aizvelk līdz Krievijas robežai, kur to pārņem Krievijas dzelzceļa lokomotīves. Gada laikā šādi līdz agresorvalsts robežai transportētas 250 tūkstoši tonnu palmu eļļas. Jāpiebilst, ka Igaunijas valdība savas valsts uzņēmumam Krievijas importa un eksporta dzelzceļa kravas ir aizliegusi pārvadāt.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais