/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
Austrijas parlaments piektdien, 15. decembrī, padarījis stingrāku likumu, kas aizliedz nacisma un ekstrēmistu simbolus.
Lai cīnītos pret pieaugošo antisemītismu un ekstrēmismu, parlaments paplašinājis likuma darbības jomu un palielinājis sodus par aizliegtu simbolu demonstrēšanu un izplatīšanu.
Austrijas likumi attiecībā uz holokausta noliegšanu un nacisma atbalstīšanu jau ir vieni no stingrākajiem pasaulē, taču notiesāšanas, pamatojoties uz šiem likumiem, ir retas.
2022.gadā Austrijas valdība nolēma grozīt tā dēvēto 1947.gada Aizlieguma likumu, pielāgojot to nesenajiem notikumiem, piemēram, antisemītisma un radikālisma pieaugumam.
Saskaņā ar likumprojektu, ko apstiprināja visas partijas, izņemot galēji labējo Austrijas Brīvības partiju (FPOe), par nacistu emblēmu vai citu aizliegtu simbolu nēsāšanu tiks piemērots naudas sods līdz 20 000 eiro. Tas attieksies arī uz simboliem, kas saistīti ar palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" un galēji labējām kustībām.
Saskaņā ar grozījumiem ir sodāma jebkura nacistu pastrādātā genocīda un noziegumu pret cilvēci trivializēšana vai noliegšana, pat ja tā ir tikai daļēja. Līdz šim likums paredzēja sodu tikai par "rupju" trivializēšanu.
Likumprojekts, kuram bija nepieciešams divu trešdaļu vairākums parlamentā, arī ļauj konfiscēt nacistu piemiņas lietas. Paplašināta arī likuma jurisdikcija attiecībā uz noteiktiem noziegumiem, ko Austrijas pilsoņi izdarījuši ārvalstīs, publicējot internetā aizliegtus materiālus vai propagandu.
Valsts ierēdņiem, kuri saskaņā ar šo likumu tiks atzīti par vainīgiem, tiks liegta iespēja strādāt valsts pārvaldē.
Likumdevēji arī nobalsoja par stingrākiem pasākumiem pret valsts simbolu apgānīšanu, piemēram, karogu noplēšanu, vēsta Austrijas ziņu aģentūra APA.
Austrijas tieslietu ministre Alma Zadiča šomēnes nodēvēja šos grozījumus par vēsturiskiem, uzsverot, ka pēdējā nozīmīgā Aizliegumu likuma reforma tika veikta pirms vairāk nekā 30 gadiem. Pārskatīšana bija nepieciešama, lai nākotnē varētu efektīvāk un konsekventāk vērsties pret antisemītismu, labējo ekstrēmismu un dezinformāciju, norādīja ministre.
"Fakts, ka holokausta noliegšana ir sodāma tikai (..), ja tas darīts vismaz desmit cilvēku klātbūtnē, sūta nepareizu signālu," pagājušajā mēnesī norādīja Austrijas Mauthauzenes komitejas priekšsēdētājs Villijs Mernijs. Taču kopumā Mauthauzenes komiteja atzinīgi novērtēja grozījumus, ko tā palīdzēja izstrādāt.