Veselības ministrijas pieteiktais kārtējais mēģinājums samazināt zāļu cenas jau ierasti saskāries ar nozares, īpaši tās lielo spēlētāju, pretestību. Ziņu virsrakstos nonāk brīdinājumi pat par 150 aptieku iespējamo slēgšanu. Tā nav pirmā reize tik asai reakcijai. Līdz šim Veselības ministrijas centieni kaut ko mainīt pretestības dēļ ierasti beigušies ar plānu nonākšanu atvilktnēs pat uz vairākiem gadiem, vēsta LTV raidījums “de facto”.
Gandrīz nav tādu veselības ministru, kas zāļu cenu samazināšanu nebūtu sludinājuši kā vienu no saviem darbiem. Vēl 2011. gadā LTV “Panorāmas” arhīvos atrodams citāts no toreizējā veselības ministra Jura Bārzdiņa:
“Mēs gribam, (..) lai zāles netiktu pārtrauktas lietot tikai tāpēc, ka pietrūkst naudiņas mēneša beigām.”
Jaunākajam Veselības ministrijas iesniegtajam ziņojumam sākums meklējams veselības ministres Ilzes Viņķeles pieteiktajos zāļu cenu samazināšanas plānos. “Ļoti, ļoti sarežģītas diskusijas, kā jūs varat iedomāties. Neviens komersants no savas peļņas vai lielākiem ieņēmumiem nevēlas atteikties, bet diskusija notiek,” viņa teica toreiz – 2020. gada 19. janvārī. Taču vispārējas zāļu cenu reformas palika uz papīra. Izņēmums ir kompensējamie medikamenti, kur izdevies padarīt zāles lētākas.
Tagad veselības ministrs Hosams Abu Meri uzskata, ka jāiet tālāk. “Reformai ir jānāk ar rezultātiem, lai zāles būtu pieejamākas un cenas adekvātākas. Jo mēs esam dārgākie Baltijā. Igaunijā un Lietuvā ir lētāk. Mēs gribam to pašu, ko Igaunijā un Lietuvā, mēs neprasām neko tādu īpaši,” intervijā LTV “de facto” sacīja Abu Meri.
Iepriekšējā – 2022. gadā veselības ministra Daniela Pavļuta laikā saskaņošanai iesniegtajā ziņojumā, kurš uz valdības galda nozares iebildumu un politiskā atbalsta trūkuma dēļ tā arī nenonāca, jau bija iekļauti dati par cenu atšķirību. Pašas lētākās valsts nekompensētās zāles Igaunijā var būt pat dārgākas nekā Latvijā (ja ražotāja cena ir vienāda, zāles, kas Latvijā maksātu 1,85 eiro, Igaunijā maksātu 2,25 eiro, Lietuvā - 1,65 eiro), bet, jo augstāka cena zālēm, jo lielāka iespējamā starpība par sliktu Latvijai (zāles, kas Latvijā maksātu 8,71 eiro, Igaunijā maksātu 7,19 eiro, Lietuvā - 6,98; zāles, kas Latvijā maksātu 31,09 eiro, Igaunijā maksātu 25,82 eiro, Lietuvā - 25,80 eiro).
Veselības ministrijas gan toreiz, gan tagad piedāvātie risinājumi – uzcenojuma principus veidot līdzīgi kā kompensējamajiem medikamentiem, recepšu zālēm visās aptiekās jāmaksā vienādi un 5% no cenas kompensēt visām recepšu zālēm. Paredzētas arī diskusijas ar Finanšu ministriju par PVN samazināšanu.
Lai arī ne bez iebildumiem, lielākais atbalsts pārmaiņām saklausāms no individuālajām aptiekām un farmaceitiem. Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Dace Ķikute norāda:
“Ministrijas pieredzējušie eksperti arī daudz ko zina, un ministrs savos secinājumos ir uz ļoti pareiza ceļa. Bet nu jāmēģina vienoties, ko darām vispirms, ko darām pēc tam, lai pēc iespējas mazāk ietekmētu tādus jutīgus sektorus – tie ir slimie cilvēki, kuriem ir ļoti grūti pateikt kaut kādas izmaiņas, un nākošais ir farmaceiti kā darbaspēks."
Tomēr ir organizācijas, kas jau cēlušas asākus iebildumus. Tās ir lielos vairumtirgotājus pārstāvošā Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija un pamatā lielās aptieku ķēdes pārstāvošā Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija. To biedri ir saistīti. Piemēram, gan vairumtirgotājs “Recipe Plus”, gan “Mēness aptieku” tīkls ietilpst vienā holdingā, “Tamro” ir saistīts ar “Benu aptiekām”, bet “Magnum medical” ar “Apotheka”.
Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācijas vadītājs Jānis Lībķens saka:
“Kompensējamo zāļu izplatīšana nozarei peļņu nenes. Un, ja visas recepšu zāles kļūs par kompensējamām zālēm, jautājums, kā nozare pastāvēs. Ja nav aprēķināts, kāda ietekme ekonomiski uz nozari, tad šādus grozījumus mēs nevaram pieņemt.”
Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča turklāt joprojām uzsver:
“Mēs esam aplēsuši, ka aptuveni no 100 līdz 150 aptiekām varētu būt apdraudētas, tām var draudēt bankrots. Mēs esam aprēķinājuši, ka aptiekām kompensējamo medikamentu apkalpošana ir nerentabla, bet līdz šim tas līdzsvars kaut kādā veidā ir bijis noturēts. Bet ar šiem jaunajiem priekšlikumiem, pagaidām tie ir tikai priekšlikumi, uzskatām, ka tie nav solidāri.”
Abās organizācijās gan atbalsta PVN samazināšanu un norāda, ka jāpalielina arī finansējums kompensējamajām zālēm, ko par pārāk mazu atzīst arī Veselības ministrijā. Taču šie punkti nozīmē lielākus ieguldījumus tikai no valsts puses. Vairumtirgotāji, kuru kopējais apgrozījums gadā pārsniedz miljardu eiro, bet peļņa mērāma miljonos, iespēju, ka varētu atteikties no daļas savu ieņēmumu, uztver noraidoši.
“Šeit jau īsti nav tādas hiperpeļnas, no kā atteikties. (..) Pēc gada pārskatiem tie ir 3-5%, saukt peļņu par lielu, nu tas ir katram jāizlemj, bet, salīdzinot ar energonozari, kā, piemēram, “Latvenergo”, peļņa – nu tā vispār nav peļņa,”
sacīja Lībķens.
Piekrītot, ka vairāki priekšlikumi ir problemātiski, paziņojumus par aptieku slēgšanu īpaši no lielo tīklu puses ar neizpratni uzlūko farmaceiti, jo farmācija nav vienkārši bizness, bet gan veselības aprūpes daļa. Ķikute norāda: “Ja ir lozungs: mēs par farmaceitisko aprūpi, tad šis reģionu, lauku jautājums ir numur viens, kur varētu veidot kaut kādus kopējus kritērijus. Nu, ja tev teiksim ir piecas aptiekas Rīgā, tad tu nodrošini vienu nerentablo aptieku reģionā. Tas man šķiet pats par sevi saprotams tādā gadījumā, ja mēs visi kopīgi vienojamies par kaut kādu mērķi.”
Vienlaikus mazajām aptiekām, ja nebūs papildu atbalsta, jaunais piedāvājums tiešām varētu būt finansiāli sāpīgs, atzīst individuālās aptiekas pārstāvošajā Aptieku biedrībā. Tādēļ tur uzsver, ka jāmeklē risinājumi, kas to kompensē. Biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene secina: “Manuprāt, mums ļoti ir aizgājis tāds veikala virziens. Aptieka ir kļuvusi par veikalu ar visām mārketinga aktivitātēm, akcijām. (..) Aptiekai tomēr jāfokusējas uz pieejamu farmaceitu un pieejamām zālēm, bet lai galvenā prioritāte būtu tieši farmaceitiskās aprūpes kvalitāte, nevis akcijas, kas veicina neracionālu zāļu lietošanu, neracionālu pirkšanu, bet tieši lai šī konkurence notiek ar aprūpes kvalitāti vienā vai it kā aptiekā.”
Igaunijā par kompensējamo zāļu izņemšanu aptiekā klientiem jāmaksā 2 eiro un 50 centi kā maksa par receptes apkalpošanu un konsultāciju. Arī Latvijas aptiekāri gribētu līdzīgu risinājumu. Veselības ministrijā gan to nesola, jo galvenais mērķis ir samazināt iedzīvotāju tiešos izdevumus par zālēm. Taču bez risinājuma aptiekas nepalikšot.
Veselības ministrs drūmās prognozes noraida:
“Tas, kas parādījās presē, ka varētu ietekmēt mazās aptiekas un varētu slēgt mazās aptiekas ārpus Rīgas… Es varu apliecināt Latvijas iedzīvotājiem, ka tā nebūs. Mums ir plāni tikties ar mazo aptieku asociācijas vadītāju, mums ir ļoti laba sadarbība, mums ir idejas, ja tas ietekmē viņu izdzīvošanu vai neizdzīvošanu, tad valsts varētu kaut kādā veidā atbalstīt.”
Ministrs arī uzskata, ka šoreiz izmaiņas atvilktnē neieguls, jo politisks atbalsts šoreiz esot. “Tas ir tas, ko es daru un ko es darīšu, atkāpšanās atpakaļ nebūs,” viņš sacīja, prognozējot, ka jau janvārī ministrijas iesniegto ziņojumu par zāļu cenu aprēķināšanas izmaiņām skatīs valdībā. “Es runāju ar premjeri, mēs janvārī varam virzīt Ministru kabinetam apstiprināt, un tad mēs sākam realizēt to plānu pusgada laikā,” viņš piebilda.
Ministra Abu Meri piesauktais politiskais atbalsts gan nemaz nav tik viennozīmīgs. Piemēram, Ekonomikas ministrija, atsaucoties uz nozares uzņēmumu iebildumiem, saskaņojumu Veselības ministrijas ziņojumam vēl nav devusi un iebilst pret tālāku virzību. Savukārt Finanšu ministrija norāda, ka skaidrību par iespēju samazināt zālēm PVN no 12% un 5% nevarēs iegūt tik ātri, kā grib Veselības ministrija, jo tas ir kopējās nodokļu politikas diskusiju jautājums.