Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", kas atbilstoši Satversmes tiesas (ST) spriedumam pieļaus izņēmuma iespējas kļūt par tiesneša amata kandidātu, ja kriminālpārkāpums būs izdarīts aiz neuzmanības un būs izpildīti citi likuma nosacījumi.
Tāpat Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma līdzīgus grozījumus Prokuratūras likumā attiecībā uz prokuroriem.
Saeima šodien likumā "Par tiesu varu" noteica, ka Tieslietu padomes izveidota komisija varēs atļaut pie konkrētiem nosacījumiem uz tiesneša amatu pretendēt personai, uz kuru attiecas konkrēti noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu.
Cita starpā nosacījumi šādas atļaujas saņemšanai būs, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, kad šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, - no brīža, kad sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
Tieslietu padome noteiks kārtību, kādā komisija lems par atļaujas piedalīties atlasē uz tiesneša amatu sniegšanu. Komisija, lemjot par šādu atļauju, izvērtēs vairākas lietas, tajā skaitā, personas izdarītā noziedzīgā nodarījuma veidu, raksturu un personas attieksmi pret to, kā arī noziedzīgā nodarījuma iespējamo ietekmi uz amata pienākumu veikšanu.
Tāpat komisija vērtēs personas darbību laikposmā no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas līdz dienai, kad persona pieteikusies atļaujas saņemšanai, kā arī iespējamos riskus un ietekmi uz sabiedrības uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju.
Komisija varēs pieprasīt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī privātpersonām informāciju vai atzinumus, kas nepieciešami, lai augstāk minēto izvērtējumu. Ministru kabinets noteiks informācijas apjomu un tās sniegšanas kārtību.
Komisijas lēmumu varēs pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Augstāk aprakstītā izņēmumu kārtība attieksies uz no likumā minētajiem trīs gadījumiem, kad aizliegts kļūt par tiesneša amata kandidātu. Viens no tiem ir, ja persona agrāk sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas
vai noņemšanas).
Tāpat runa ir par personām, kuras agrāk izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu. Kā arī par cilvēkiem, pret kuriem kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, grozījumi sagatavoti pēc ST spriedumā noteiktā, ka ir jānosaka iespēju izvērtēt un noteikt, kādos kriminālprocesa izbeigšanas uz nereabilitējoša pamata gadījumos apstākļi ir tādi, kas, neapdraudot sabiedrības, uzticēšanos tiesu varai un tiesu varas reputāciju, tomēr pieļauj personas kļūšanu par tiesneša amata kandidātu.
Līdzīgu regulējumu attiecībā uz prokuroriem Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma arī Prokuratūras likumā.
