LTV raidījuma “Kas notiek Latvijā?” komanda noskaidrojusi, ka laika posmā no 2019. līdz 2022. gadam notikušas 15 Eiropas līderu sanāksmes, uz kurām ar privātām lidmašīnām, izmantojot līgumreisus, devās arī tā laika Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”), turklāt apkopojums par visām Eiropas Savienības (ES) valstīm liecina: Latvijai izmaksātā summa ir vislielākā jeb vairāk nekā piektā daļa no visiem maksājumiem.
Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” 7. decembrī Krišjānis Kariņš, skaidrojot savus lidojumus ar specreisiem, apgalvoja, ka “Igaunijas premjere faktiski darījusi to pašu. Ļoti līdzīgā apjomā ar to pašu mērķi.” Tomēr Eiropadomes apkopotā informācija liecina, ka atmaksātās summas starp Baltijas valstīm ievērojami atšķiras, noskaidrojusi “Kas notiek Latvijā?” komanda.
Raidījums "Kas notiek Latvijā?" Eiropas Savienības Padomes preses dienestam nosūtīja pieprasījumu ar mērķi noskaidrot, kādas bijušas Padomes segtās summas valstu vadītāju braucieniem uz Eiropadomēm kopš 2019. gada. ES Padomes biroja sniegtajā atbildē apkopoti dati līdz 2022. gadam ieskaitot, bet informācijas par 2023. gadu vēl nav.
Kopumā četru gadu laikā ceļa izdevumu segšanai tērēti 2 692 857 eiro, no kuriem Latvijai atmaksāti 20,69% no šīs summas.
Otrajā vietā aiz Latvijas seko Rumānija ar 499 799 eiro. Savukārt Igaunija ar 404 380 eiro ir trešajā vietā. Atmaksāto summu atšķirības starp valstīm ir ļoti lielas.
Latvija visos gadījumos, izņemot divus, tērējusi virs 30 000 eiro par reisu uz Eiropadomes sēdi. Turpretī Lietuvai un Zviedrijai atmaksātās summas nevienu reizi nepārsniedza 5000 eiro.
Par 14 ceļojumiem katra valsts saņēmusi kopumā 36 253 (Zviedrija) un 34 439 (Lietuva). Respektīvi, kopsummas ir mazākas nekā Latvijai vidēji izmaksāts par vienu braucienu.
Igaunijai un Somijai izmaksātās summas vedina domāt, ka arī šo valstu pārstāvji izmantojuši specreisus, taču vidējās summas par vienu ceļojumu ir ievērojami mazākas nekā Latvijai. Šajā ziņā gan līdere ir Rumānija, Latvijai paliekot otrajā vietā.
“Kas notiek Latvijā?” arī atklājis, ka trijos gadījumos EP Padomes biroja uzrādītās summa atšķiras no tām, kas redzamas Valsts kancelejas (VK) pārskatos Saeimas deputātiem, visos gadījumos VK uzrādītajām summām esot lielākām.