Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa, ceturtdien Tallinā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, uzsvēra, ka Igaunija tic Ukrainas uzvarai, un piebilda, ka Igaunija nenogurstoši strādā, lai NATO Vašingtonas samits vēl vairāk tuvinātu Ukrainu dalībai aliansē.
У Таллінні провів зустріч із Прем’єр-міністеркою Естонії Каєю Каллас. Цінуємо готовність Естонії продовжувати військову та фінансову допомогу нашій країні в найближчі роки.
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) January 11, 2024
Обговорили й інші важливі ініціативи Естонії щодо оборонної підтримки України: створення артилерійської… pic.twitter.com/RDkso30PuR
"Mēs ticam Ukrainai, kas ir valsts ar liberālu demokrātiju un brīvā tirgus ekonomiku un kas kļūs par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti," sacīja Kallasa.
Pēc premjerministres teiktā, Igaunija katru dienu kopš Krievijas pilna mēroga agresijas kara sākuma ir bijusi lieciniece Ukrainas drosmei un izturībai.
"Decembrī mēs Eiropas Savienībā pieņēmām vēsturisku lēmumu - sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu. Eiropas Savienība ir izvēle, ko Ukrainas tauta izdarīja Maidanā pirms desmit gadiem. Ukrainai ir jāturpina reformas, un priekšā vēl ir garš un līkumots ceļš, bet Igaunija ir kopā ar Ukrainu -- mēs esam gatavi palīdzēt ar savu pieredzi," sacīja Kallasa.
"Es arī apsolu arī turpmāk būt stingra Ukrainas aizstāve Eiropadomē," viņa teica.
"Lai Ukraina savu drosmi pārvērstu uzvarā, tai jāturpina saņemt brīvās pasaules atbalstu. Mums jāatbalsta Ukraina tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, un, kas ir būtiski, arī tik ilgi, cik tas būs nepieciešams Ukrainas uzvarai," piebilda premjere.
Kallasa brīdināja, ka Krievija šogad darīs visu, lai sagrautu brīvās pasaules vienotību, kad runa ir par atbalstu Ukrainai.
"Patiesībā mēs esam stiprāki, nekā Krievija vēlas likt mums domāt. Mums ir pārsvars, un brīvās pasaules apvienotais militārais, ekonomiskais un politiskais spēks var nodrošināt Ukrainas uzvaru pār Krievijas agresiju. Jo spēcīgāka būs Ukraina, jo drīzāk Krievijai pienāks lūzuma punkts," viņa teica.
Pēc premjerministres sacītā, šis ir izšķirošs laiks, un mums ir jāturpina koncentrēties.
"Mēs nedrīkstam pieļaut, ka mūsu uzmanību novērš iekšpolitiskās ķildas vai gaidāmās vēlēšanas Eiropā un ārpus tās. Ja mēs ļausim agresoriem ignorēt starptautiskās tiesības un diktēt spēles noteikumus, mēs nonāksim daudz bīstamākā pasaulē. Mēs dzīvojam skarbā realitātē," sacīja Kallasa.
Igaunija ir sniegusi Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 1,4% apmērā no sava iekšzemes kopprodukta (IKP).
"Mēs tikko esam pieņēmuši lēmumu sniegt Ukrainai papildu militāro palīdzību 80 miljonu eiro apmērā. Mēs arī nolēmām, ka Igaunijas ilgtermiņa militārā palīdzība Ukrainai turpmāko četru gadu laikā būs 0,25% no mūsu IKP. Ja visas valstis, kas atbalsta Ukrainu, uzņemtos līdzīgas saistības, tas dotu Ukrainai neapšaubāmu uzvaru," norādīja Kallasa.
Viņa arī uzsvēra, ka joprojām ir visādi jāizolē Krievija un jāturpina sankcijas, un pauda cerību, ka pēc iespējas drīzāk tiks sāktas diskusijas par ES 13. sankciju paketi.
"Ir arī pēdējais laiks rast risinājumu Krievijas iesaldēto aktīvu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai. Tāpat ir svarīgi, lai Krievijas vadība uzņemtos atbildību par Ukrainā izdarītajiem smagākajiem starptautiskajiem noziegumiem, tostarp par agresijas noziegumu. Igaunija turpina centienus izveidot īpašu tribunālu agresijas nozieguma jautājumā," viņa piebilda.
Premjerministre arī uzsvēra, ka cerības uz drīzu mieru ir lamatas, kurās nedrīkst iekrist.
"Krievija to tikai izmantotu, lai uzkrātu spēkus vēl niknākam uzbrukumam. Mēs visi vēlamies dzīvot mierā, bet tam jābūt taisnīgam un ilgstošam mieram. Igaunija atbalsta un aktīvi piedalās prezidenta Zelenska miera plānā, kas vērsts uz Ukrainas teritoriālo integritāti un taisnīgumu," viņa teica.
Igaunija vadīs Ukrainas miera formulas darba grupu, kas koncentrējas uz risinājumu meklēšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā situācijā, kad agresors ar veto tiesībām ir padarījis neaizsargātu visu pasaules kārtību, sacīja Kallasa,
"Darba grupas diskusijās mēs pievērsīsimies ANO Statūtu iespējām pārvarēt strupceļu Drošības padomē, lai iedarbīgi reaģētu uz Krievijas agresiju," teica premjere.
Jau ziņots, ka Zelenskis trešdien ieradās Igaunijā.
Ceturtdien Tallinā Ukrainas prezidents tikās arī ar Igaunijas prezidentu Alaru Karisu un parlamenta spīkeru Lauri Husaru, kā arī teiks uzrunu Rīgikogu deputātiem.
Trešdien Zelenskis ieradās vizītē Lietuvā, kur tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un teica runu pie Prezidenta pils Viļņā. Pēc Tallinas apmeklējuma ceturtdienas pēcpusdienā Ukrainas prezidents ieradīsies Rīgā.
