Kopš 2020. gadā notikušajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, kuras pavadīja masu protesti un kuru rezultātus Rietumvalstis neatzīst par leģitīmiem, šī valsts ir nonākusi ciešās Krievijas skavās. Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska TVNET raidījumā "Pulss" atzīmē: lai arī nav oficiāla dokumenta par to, ka Baltkrievija ir kļuvusi par Krievijas sastāvdaļu, šobrīd mēs nedrīkstam Baltkrieviju uzlūkot citādāk kā daļu no Krievijas.
- Ko Latvijai šobrīd nozīmē šīs ne pārāk draudzīgās kaimiņvalsts ietekme?
- Šī ir mums valstiski svarīga tēma, jo Baltkrievija ir mums tepat kaimiņos. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā Baltkrievija ir kļuvusi par aktuālāku tēmu politiskajā dienaskārtībā, jo Baltkrievija šobrīd, kaut arī netieši, bet atbalsta Krievijas karadarbību Ukrainā – ļaujot savā teritorijā atrasties Krievijas karaspēkam. Tāpat tiek baumots, ka tur atrodas Krievijas kodolieroči.
Baltkrievija šobrīd ir pamatots drauds Latvijas nacionālajai drošībai, kā arī drošībai starptautiskajā līmenī.